Viņš uzsvēra, ka ierosinājums vairs nepiemērot PVN atbrīvojumu kultūras pakalpojumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldību kultūras iestādes, tā vietā piemērojot privāto uzņēmumu rīkotiem pasākumiem PVN likmi 21% apmērā, kropļos konkurenci kultūras pasākumu organizēšanā. Majors atzina, ka šī problēma ir aktuāla vairākus gadus, taču atvērts jautājums paliek, kā kultūras pasākums tiks nodalīts "privātā sektora organizēts" vai "valsts sektora organizēts". 

"Kultūra pasākumu plāns ir plašs kā privātajiem, tā arī valsts rīkotājiem. Visi kultūras pasākumi ir komerciāli. Līdz ar to vairs nav skaidrs, kā valsts nodalīs to, kurš pasākums turpmāk varētu būt komerciāls un kurš nē," viņš norādīja.

Majors uzskata, ka visiem kultūras pasākumiem būtu jābūt vienai PVN likmei.

LETA jau ziņoja, ka gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un laikrakstiem.

Cita starpā tosināts arī vairs nepiemērot PVN atbrīvojumu kultūras pakalpojumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldību kultūras iestādes. Šiem pakalpojumiem plānots noteikt PVN likmi 21% apmērā, tādējādi budžets papildus iegūtu 2,1 miljonu eiro gadā. 

Ministriju izstrādātais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021. gada līdz 2025. gadam ir sākotnējais piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties.  Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31. maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir - mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai.