Lai arī tēlnieka dzimtā puse ir Zemgale, Bārbele, visu aktīvo un radošo darba mūžu, dzīvojot un strādājot Daugavpilī, mākslinieks ieguldījis Latgalē. Husare skaidroja, ka Folkmanim savulaik bijusi nozīmīga loma Daugavpils mākslas dzīvē, bet viņa darbi iezīmē ne tikai Latgales, bet arī citu Latvijas vietu kultūrainavas, no kurām daudzas kļuvušas par pilsētu simboliem.

Folkmanis mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, pēc tam studējis Latvijas Mākslas akadēmijā pie viena no latviešu tēlniecības pamatlicējiem, profesora Emīla Meldera, studiju laikā lielu ietekmi uz Folkmaņa radošo ceļu atstājusi arī iepazīšanās ar ievērojamo latviešu tēlnieku Kārli Jansonu. No 1965. līdz 2009. gadam Folkmanis dzīvoja un strādāja Daugavpilī, pirmos trīs gadus bijis vienīgais profesionālais mākslinieks pilsētā.

"Folkmaņa ierašanās esot bijusi kā sava veida lūzuma punkts pilsētas kultūras dzīvē, bet jau 20.gadsimta 70.gados Daugavpilī izveidojās mākslinieku grupa, kuras kodolā bija arī Folkmanis. Tajā laikā mākslinieki rosinājuši blakus tēlnieka darbnīcai Daugavpilī veidot arī keramiķu darbnīcas, kas ir tautas lietišķās studijas "Latgale" un šī brīža Daugavpils Māla mākslas centra, kura izstāžu zāle nu iekārtota bijušajā Folkmaņa darbnīcā, aizsākums," aprakstīja Husare.

Tēlnieka pirmais darbs Daugavpilī bija Raiņa krūšutēls pie Daugavpils Universitātes, turpmākos gados tēlnieks veidojis pieminekļus un piedalījies to atjaunošanā visā Latvijā - turpat Daugavpilī, Balvos, Bauskā, Bebrenē, Eglainē, Ilūkstē, Jelgavā, Krāslavā, Salienā un arī Rēzeknē. Ievērojamākie no veidotajiem darbiem - piemineklis "Daugavpils atbrīvotājiem 1919.g.", kopā ar Andreju Jansonu atjaunotie pieminekļi "Vienoti Latvijai" Rēzeknē un "Latgales partizānu pulkam" Balvos, kā arī kopā ar dēlu Ivo Folkmani veidotais piemineklis "Latgale māte raud" Krāslavā.

1999. gadā tēlnieks apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Vecumdienas Folkmanis aizvada dzimtajā Bārbelē, taču mākslas ceļu Daugavpilī aktīvi turpina viņa dēla Ivo Folkmaņa ģimene.

Jau ziņots, ka 23. februārī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors", notiks ikgadējā Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2019" pasniegšanas ceremonija.

Balva tiks pasniegta kategorijās "Valoda. Literatūra. Publicistika", "Aktivitātes. Notikumi. Personības" un "Audio. Video". Tiks izceltas aktivitātes, personības, notikumi, darbi, bez kuriem visvairāk nebūtu iedomāja latgaliskā kultūra 2019.gadā. Viena balva nemainīgi tiks piešķirta par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā.

"Boņuks 2019" pasniegšanas ceremonijas vadīšana šajā reizē būs "Ghetto Games" personības jeb latgalieša Laura Zalāna un ārsta un jaunā hiphopa mākslinieka Būrs jeb Armanda Buļa rokās. Ceremonijā uzstāsies postfolkloras grupa "Rikši", grupa "Bez PVN", Rēzeknes pūšamo instrumentu orķestris un vīru koris "Graidi" ar fragmentiem no uzveduma "Dzeivis graidi", folkloras kopa "Upīte", mūziķe Dana Vasiļjeva, folkloras kopa "Ilža" un citi mākslinieki, kuru vārdi tiks atklāti, ceremonijai tuvojoties.

Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks" pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā.