Kurzemē žūriju sagaidīja viesmīlīgi cilvēki un patiesi labas būves. Tās ir dažādas pēc izmēra un ieguldīto līdzekļu apjoma, pēc būvdarbu veida un lietojuma, bet visas ir būvētas ar sirdi. Jaunās būves kurzemnieki izmanto saudzīgi, par tām runā ar lepnumu.

Sabiles pilsētas laukums

Glīti nobruģēti celiņi, soli, laternas. Beidzot ir vieta centrā, kur svinēt svētkus, pasēdēt un aprunāties. Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs ar lepnumu izrāda, kā ierīkota lietusūdens noteksistēma. Noņemts piesārņotais grunts slānis, ierīkota kanalizācija, rūpīgi uzklāts bruģis. Pat milzīgas lietusgāzes laikā ūdens neskalojot laukumu. Esot paveicies ar būvniekiem.

Daiga Skujāne, Dr.arch., LLU Vides un būvzinātņu fakultātes dekāne: „Ļoti pārdomāta iecere un rūpīgi veikts darbs. Būvnieki no SIA „Kandavas ceļi” bruģakmens seguma zonas ir atdalījuši ar padziļinātu apmali, kas palīdz lietus ūdenim aizplūst un izskatās skaisti, jo veido rakstus.”

Firksu-Pedvāles muižas ēkas pārbūve un restaurācija

Paveiktais atstāj iespaidu, īpaši, ja redzēts, kā ēka izskatījās pirms pārdesmit gadiem. Jau aprīlī muiža uzņems pirmos viesus – 30 mākslinieki no ārzemēm jau esot pieteikušies. Vēl tikai nepieciešamas mēbeles un virtuves tehnika.

Arhitekte Inese Aizstrauta, Latvijas Būvinženieru savienības pārstāve: „Atjaunotā Firsku-Pedvāles muiža ir vieta, kur taps māksla. Mākslinieks tēlnieks Ojārs Felbergs ir ieguldījis visas savas zināšanas un enerģiju muižas kompleksa atjaunošanai. Tā šobrīd ir ieguvusi jaunu seju. Kur bija saglabājušās vēsturiskās detaļas, tur tika veikta restaurācija, bet dažās vietās ir veikta arī ēkas pārbūve. Šobrīd šī vēsturiskā ēka vairs nav dzīvojamā ēka ģimenei, bet ir piemērota sabiedriskām vajadzībām. Līdz ar to mainās arī plānojums, materiāli, tehnoloģijas.

Muižas telpās tagad varēs pulcēties gleznotāji, tēlnieki, grafiķi, šeit radoši strādās arī mūziķi un dejas mākslinieki. Māksliniekiem ir piemērotas telpas darbnīcām, izstādēm, arī atpūtai un radošajām darbnīcām. Šeit ir arī iespēja rīkot dažādus plenērus, jo ir telpas, kur pārnakšņot. Ir milzīgs prieks redzēt padarīto, tagad var tikt turpināts darbs pie telpu aprīkojuma. Lai Firsku-Pedvāles muiža iegūtu tādu izskatu un jaunu dzīvi, no ERAF fonda tika saņemti 750 tūkstoši eiro un vairāk nekā 500 000 eiro piešķīra Talsu pašvaldība, šeit ieguldīti arī tēlnieka un muižas īpašnieka Ojāra Feldberga personiskie līdzekļi.”

Talsu Galvenā bibliotēka

Būvdarbi notikuši 2400 kvadrātmetru platībā. Bijušais universālveikals „Kursa” pārbūvēts par Talsu Galveno bibliotēku, kura sastrādājas ar 32 bibliotēkām novadā un kaimiņos. Bibliotēkas vadītāja Vija Nagle ar lepnumu izrāda jaunās telpas, kas tapušas saskaņā ar bibliotekāru ieteikumiem. Šeit glabājas vairāk nekā 77 000 grāmatu. Grāmatas var lasīt uz vietas un ņemt līdzi uz mājām; šeit notiek daudzi pasākumi; var strādāt ar datoru un visam tam ir piemērotas telpas. Janvārī bibliotēku katru dienu apmeklējuši 300 cilvēki.

Mārtiņš Vilnītis, Dr.sc.ing., RTU Būvniecības Inženierzinātņu fakultātes Būvražošanas katedras vadītājs, profesors: „Vecais universālveikals ir atdzimis kā Fēnikss. Ļoti efektīvi izveidota apkures sistēma, ja 2400 kvadrātmetru mēnesī var apkurināt ar trīs tonnām granulu.”

Ventspils Mūzikas skola un koncertzāle „Latvija”

Pati zāle un daudzas citas telpas, protams, ar akustisko apdari. Moderna būve un izcils iekārtojums. Vācijā izgatavotas ērģeles, krēsli no Spānijas. Projekta vadītājs Raido Blumbergs izrāda gudro māju – automātiski tiek regulēts apgaismojumu, gaisa un siltuma padeve. Ir mūzikas ierakstu studija ar visu nepieciešamo. Gaišās, stiklotās telpās izvietota mūzikas bibliotēka. Ikviens aicināts klausīties ierakstus vai izmēģināt, kurš instruments viņam vislabāk klausa un visvairāk pa prātam.

Ineta Tumaševska, VAS „Valsts nekustamie īpašumi” Attīstības projektu pārvaldes Projektu attīstības un ekspertu daļas būvniecības eksperte, arhitekte: „Moderna, iespaidīga būve. Veiksmīgi, kā akcents, iekļaujas Lielā laukuma labiekārtotajā teritorijā. Arhitektūrā  un interjerā izmantoti asimetriski izteiksmes līdzekļi – lauztas plaknes un līnijas. Fasādes apdarei  izvēlēti materiāli, kuriem nevajadzētu radīt problēmas tās kopšanā. Īpaši novērtējama ir tumši brūno keramisko plākšņu izvēle, kuras ar savu reljefu no attāluma rada koka apdares efektu. Dažādu inovatīvu tehnoloģisko risinājumu lietojums ļauj šo objektu nosaukt par “gudro māju”. Pasūtītājs un arhitekti  ēkas kvalitātei ir uzlikuši visaugstāko latiņu, un būvnieki to ir izpildījuši.”

"Vējturu nams" Jūrkalnes dabas un atpūtas parkā

 Arhitektoniski sarežģīta koka būve, kurā daudz liektu formu. Vidū slejas betona stabs, apšūts ar dēļiem. Bijusi iecere atstāt kailu betonu, bet vēlāk pārliecinājušies, ka koka apšuvums izskatās daudz labāk. Apkārt vaļējai telpai varot nostiept trosi, lai lietus vai stipra vēja laikā telpu aizklātu ar brezentu. Guntars Reķis, Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs, stāsta, ka Ventspils novada pašvaldība kā pasūtītājs atradusi kopēju valodu ar būvnieku no Kuldīgas – SIA “BŪVFIRMA INBUV”. Vēl priekšā atkārtota koka impregnēšana, kas jādara sausā laikā. Laukums jāapaudzē ar zāli, lai Jūrkalnes Ugunspļavā svinēt saulgriežus atkal varētu sanākt pāri par diviem tūkstošiem cilvēku.

Andris Drēska, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes loceklis: „Labi pamanāma būve, kas mudina nākt tuvāk, lai izpētītu. Būve labi saskan ar apkārtējo ainavu, izliektais jumts ir ļoti atbilstošs tās lietojumam un vietai. Pozitīvi, ka ir izmantoti dabiskie materiāli. Šādu būvi gan grūti saglabāt, jo vējš un nokrišņi to bojā.”

Ēkas daļas – torņa atjaunošana, restaurācija un pārbūve Kuldīgā

 Tornis, saukts par Adatu torni, jo bijis Kuldīgas adatu fabrikas celtne, sagaida gaišs un stalts kā savas jaunības gados. Vasarā tas būs atvērts katru dienu, ziemā – pēc pieprasījuma. Divām no trim līdzās esošajām bijušās adatu fabrikas ēkām šobrīd vēl nav jumta, tos atjaunošot. Aiga Vanaga-Poriķe, Kuldīgas attīstības aģentūras vecākā projektu vadītāja, iepazīstina ar ekspozīciju par torņa vēsturi, adatu ražošanu un izmantošanu, kas izvietota četros stāvos. Bet vislabākā sava laikmeta liecība ir pats tornis.

Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektrors: „Tornis lieliski iekļaujas pilsētvidē. Prasmīgi restaurēti logi, durvis, kāpnes. Objekts ir neliels pēc apjoma, bet ļoti darbietilpīgs un vērtīgs. Šeit jūt sirsnību pret savu pilsētu.”

Sporta skolas ēkas pārbūve par sporta halli Saldū

 No vecās, milzīgās sporta skolas ēkas saglabātas tikai ārsienas, kuras nosiltinātas un apmestas. Padomju laika šīfera loksnes nogādātas pārstrādāšanai Brocēnos. Jauns jumts, ugunsdroši, rūpīgi nosiltināti bēniņi. Plašās, gaišās telpas piemērotas visu piecu skolas programmu vajadzībām – te notiek treniņi volejbolā, futbolā, basketbolā, vieglatlētikā un cīņas sportā. Ir labiekārtotas garderobes, sportistu viesnīca. Vide atvērta, pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Madars Roga, Saldus sporta skolas direktors, demonstrē, cik labi dzirdams ikviens vārds sporta zālē, kura klāta ar akustiskajiem paneļiem. Treneriem nav jāpaceļ balss.

Normunds Grinbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs: „Kvalitatīvi veikts liela apjoma darbs. Var redzēt, ka pasūtītājs, vietējā pašvaldība, ir precīzi definējusi uzdevumu būvniekam un sekojusi līdzi būvniecības procesam.”

Tilts Jaunpilī pār Bikstupi

Tilts ir ticis pilnībā nojaukts un tā vietā izbūvēts jauns viena laiduma līmēto koka siju tilts ar betona klāju, kā arī atjaunoti krasta nostiprinājumi. Ļoti gaumīgs tilts, kas iederas apkārtējā ainavā ar pili. Koka margas un metāla detaļas īpaši vecinātas, bet pats galvenais, ka visas detaļas izceļas ar lielu stiprības pakāpi, jo tiltu intensīvi izmanto lieljaudas tehnika. Jaunais tilts ir arī nedaudz platāks un garāks par iepriekšējo. Vienā tā pusē izbūvēta gājēju ietve.

Elmārs Daniševskis, SIA “E. Daniševska birojs” valdes loceklis, Transportbūvju inženieru asociācijas biedrs: „Tilts ir glīts un, galvenais, izturīgs, ko apliecina gan dokumenti, gan tā izskats. Koka daļas ražotas Itālijā. Tas nenozīmē, ka Latvijā tādas nevar saražot. Var, bet visām šādu būvju detaļām ir nepieciešami atbilstības sertifikāti. Sertifikācija, ja ražošanas apjoms ir mazs, izmaksā ļoti dārgi un parasti neatmaksājas.”