Latvijas kultūras un izklaides nozares pārstāvji lūguši valdībai atzīt nozari par Covid-19 "tiešu upuri", pavēstīja Latvijas pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis.
Kultūras un izklaides nozares pārstāvji lūguši valdībai atzīt nozari par Covid-19 "tiešu upuri" (2)
Aicina meklēt atbalsta instrumentus
Kultūras un izklaides nozares pārstāvji aicina valdību piemērot finanšu atbalsta mehānismus industrijai, lai izvairītos no tās pilnīga sabrukuma.
"Pasākumu nozares darbība ir pilnībā apturēta no 13. marta līdz 14. aprīlim, sekas izjūtot vēl vairāku mēnešu garumā. Tas atstās katastrofālu ietekmi uz nozares nodarbināto skaitu, maksātspēju un eksportspēju,"
uzsvēra Ērglis-Lācis.
Viņš pavēstīja, ka pēc nozari pārstāvošo asociāciju aptaujas datiem tuvāko divu mēnešu laikā nozare ieņēmumos zaudēs vismaz 10 miljonus eiro, bet trīs ceturtdaļas pasākumu nozares uzņēmumu plāno būtiski samazināt darbinieku skaitu. "Nozares uzņēmumu dzīvotspēja ir uz kritiskās robežas, vairāki varētu uzsākt maksātnespējas procesus," akcentēja LaPPA valdes priekšsēdētājs.
Ērglis-Lācis norādīja, ka vēstulē, ko LaPPA un Latvijas pasākumu norišu vietu asociācija (LPNVA) nosūtījusi Ministru kabinetam (MK), kā arī Finanšu, Ekonomikas, Kultūras ministrijām, lūgts atzīt pasākumu nozari par Covid-19 krīzes rezultātā tieši skartu nozari, kā arī izteikts aicinājums uz konstruktīvu sadarbību veidojot atbalsta mehānismus nozares izdzīvošanai.
LaPPA valdes priekšsēdētājs uzskata, ka bez speciāliem, tieši pasākumu nozarei piemērotiem atbalsta pasākumiem, masveidā prognozējama gan pasākumu producentu, gan saistīto uzņēmumu maksātnespējas procesi, gan darbinieku atbrīvošana.
"Aicinām apsvērt gan citu Eiropas Savienības valstu pieredzi pasākumu nozares atbalstam Covid-19 krīzes iespaidā, gan jau esošo atbalsta instrumentu izmantošanu," norādīja Ērglis-Lācis.
LaPPA valdes priekšsēdētājs informēja, ka līdz ar 12. marta MK lēmumu par pasākumu ierobežošanu, nozares - pasākumu producentu, mūziķu, norises vietu, servisa un tehnikas nodrošinātāju, kā arī pašnodarbināto un mikrouzņēmumu režīmā nodarbināto darbs tika pilnībā apturēts.
"Ņemot vērā, ka ir apturēta pasākumu norise, ir pilnībā apstājušās gan piegāžu ķēdes, gan naudas plūsma ārkārtējās situācijas periodā,"
skaidroja Ērglis-Lācis.
"Arēna Rīga" nevar nodrošināt darbu 300 cilvēkiem
Savukārt "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs Ģirts Krastiņš uzsvēra, ka patlaban arēna nevar nodrošināt darbu gandrīz 300 cilvēkiem, kuri strādāja, nodrošinot pasākumu rīkotājiem un apmeklētājiem visus nepieciešamos servisus.
/nginx/o/2020/03/19/13016468t1h2075.jpg)
Šāda situācija ir lielākajā daļā pasākumu norišu vietu, kurās darbs tika nodrošināts lielam skaitam apkalpojošā personāla, akcentēja LaPPA valdes priekšsēdētājs.
Aktīvi veicot nozares aptauju, ko īsā laikā šobrīd ir aizpildījuši 122 uzņēmumi, veidojot apmēram 65% aktīvo nozares uzņēmumu, noskaidrots, ka ārkārtējās situācijas laikā atcelti vismaz 1607 pasākumi, tai skaitā ar pārdotajām biļetēm, kā arī bezmaksas pasākumi, liecina LaPPA dati.
Minēto 122 uzņēmumu plānotais kopējais 2020. gada apgrozījums bija 76 miljoni eiro, kas ar augstu ticamību ļauj prognozēt, ka kopējais - visas pasākumu nozares uzņēmumu - plānotais apgrozījums 2020. gadā būtu pāri 130 miljoniem eiro, norādīja LaPPA. Savukārt dati par tikai lielākajiem 60 nozares uzņēmumiem liecina, ka 2018. gadā to kopējais Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu apjoms bija teju 15 miljoni eiro, skaidroja Ērglis-Lācis.
Ilgs atkopšanās periods
Ērglis-Lācis prognozēja, ka pasākumu nozares darbības atsākšanai būs nepieciešami vismaz trīs līdz četri mēneši pēc ārkārtējās situācijas vai ierobežojumu aizlieguma beigām. Vēl ilgāks laiks paiešot, lai sasniegtu šogad plānoto apgrozījumu un nodarbināto cilvēku skaitu.
"Nozares dzīvotspēja šobrīd tiešā veidā ir atkarīga no komersantu un pakalpojumu sniedzēju spējas nodrošināt darbinieku neatlaišanu un investēt apgrozāmos līdzekļus nākamo periodu pasākumu sagatavošanā," norādīja LaPPA valdes priekšsēdētājs, uzverot, ka šobrīd atceltajos pasākumos investētais finansējums uzskatāms par zaudējumu, jo šos izdevumus nav iespējams pārcelt uz nākamā perioda pasākumu sagatavošanu.
Vienlaikus LaPPA pauž atbalstu valsts un medicīnas iestāžu pūlēm ierobežot Covid-19 pandēmijas izplatīšanos Latvijā, kā arī uzskata, ka ir likumsakarīga un atbalstāma publisko pasākumu ierobežošana.
LaPPA valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka pasākumu nozare jau pirms MK lēmuma pieņemšanas aicināja sabiedrību neīstenot jebkāda veida un izmēra pasākumus, tostarp arī publiskos pasākumus līdz 200 apmeklētājiem. "Tomēr šī situācija - strauja publisko pasākumu norises apturēšana, ir iedragājusi nozari kā Latvijā, tā visā Eiropas Savienībā," rezumēja Ērglis-Lācis.