VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šonedēļ sāk būvdarbus energoefektivitātes paaugstināšanai Dailes teātra ēkā Rīgā, Brīvības ielā 75, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.
VNĪ sāk Dailes teātra fasādes atjaunošanu un ēkas siltināšanu
Vēsturiskajai ēkai tiks siltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas.
Būvdarbu veikšanai VNĪ noslēgts līgums ar SIA "Pro Dev". Līguma summa - 1,66 miljoni eiro, no kura 85% ir Eiropas Savienības līdzekļi un 15% valsts līdzfinansējums. Projekta autori ir SIA "Projektēšanas birojs Austrumi". Ēkas fasādes atjaunošanu un siltināšanu paredzēts pabeigt 16 mēnešu laikā.
"Saņemt Eiropas standartiem atbilstošus ēkas kvalitātes uzlabojumus un priekšlaukuma sakārtošanu būs liels ieguvums, sagaidot teātra 100 gadu jubileju.
Ļoti ceram atrast kompromisu, saskaņojot būvniecības grafiku, lai teātra simtgadē būtu redzamas reālas izmaiņas," atklāja Dailes teātra direktors Juris Žagars.
Ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī saistībā ar Covid-19 izplatību, darbs notiks īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtējās situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtējā režīmā.
"Būvniecības norise Dailes teātrī un citos VNĪ objektos tiek operatīvi uzraudzīta. Sapulces ar būvniecībā iesaistītajām pusēm organizējam attālināti.
Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību un vienlaikus nodrošinātu drošu darba vidi, būvlaukumos veicam darbiniekus informējošus pasākumus, tiek ievērotas higiēnas un dezinfekcijas prasības. Tomēr rēķināmies, ka ārkārtējā situācija Latvijā un pasaulē var radīt izmaiņas arī plānotajos termiņos," norādīja Ivanovskis-Pigits.
Pārskatāmā nākotnē izmaiņas skars arī apkārtējo Dailes teātra teritoriju. "Dailes teātra priekšlaukuma attīstība tiks īstenota kārtās. Pirmajā kārtā plānoti darbi Dailes teātra aizmugures pagalmā un Epikūra dārza sakārtošana. Šos darbus paredzēts sākt vasarā," skaidroja Ivanovskis-Pigits.
Dailes teātra labiekārtošanai pērn kopīgu sadarbību sāka VNĪ un Rīgas domes Īpašuma departaments, veicot teātrim piegulošās teritorijas sakārtošanas projekta izstrādi. Skvērs pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.
Pērn noslēdzās metu konkurss, kur astoņu iesniegto projektu konkurencē par labāko teritorijas sakārtošanai tika atzīta arhitektu biroja "MADE arhitekti" iecere.
2019.gada izskaņā VNĪ ar Rīgas domi noslēdzis trīspusēju līgumu ar "MADE arhitekti" par būvniecības ieceres izstrādi teātra priekšlaukuma un parka labiekārtošanai, kas nav ticis atjaunots kopš padomju laikiem.
Īstenojot arhitektu ieceri, plānots paplašināt arī teritorijas zaļo zonu - no vairākiem desmitiem teritorijā esošo koku tiks izzāģēti astoņi, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, un to vietā papildus iestādīti vismaz 23 jauni lielizmēra koki, kā arī tiks ierīkoti soliņi un laternas.
"Mūsu galvenais mērķis ir padarīt laukumu pieejamu pilsētniekiem un nodrošināt augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti, respektējot 1976.gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru.
Sadarbojoties ar SIA "Labie koki" ekspertiem, laukuma labiekārtojuma ietvaros tiks veidoti pārdomāti apzaļumojumi un paredzēti jauni, lielizmēra koku stādījumi," informēja "MADE arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.
VNĪ patlaban īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.