Kopš marta koncertzāles ir slēgtas un ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir nulle. Pēc Zirniņas vārdiem, ir maldīgi domāt, ka pašvaldību uzņēmumos strādājošajiem ir pilnībā garantēts atalgojums.
"Tā nav. Mūsu finanšu pamatu lielā mērā veido saimnieciskie ieņēmumi un pašvaldības dotācija. Līdz ar to mūsu darbiniekiem, kas strādā publiskajā sektorā, dīkstāves pabalsti nepienākas," akcentēja "Austrumlatvijas koncertzāle" valdes locekle.
Tāpat viņa pastāstīja, ka pagaidām nav arī citu neiegūto ieņēmumu kompensācijas mehānisma, kas ļautu vismaz minimālā apjomā saglabāt koncertzāļu darbību, infrastruktūru, lai spētu pēc iespējas operatīvāk atsākt darbu, kā arī saglabāt darbavietas.
Reģionālās koncertzāles pērn nodokļu veidā valsts budžetā ir iemaksājušas 1,3 miljonus eiro. Tomēr turpinoties dīkstāvei ilgākā laika posmā, atlaišanai ir pakļauti 70% darbinieku. Tāpat nav mazsvarīgs jautājums, kādā stāvoklī būs jaunuzceltās koncertzāles Latvijā.
"Mums pašiem ir grūti saviem darbiniekiem izskaidrot, kāpēc pie pilna nodokļa režīma, proti, no katriem 100 eiro samaksājot 50 valsts budžetā, mūsu darbiniekiem nav pieejams dīkstāves pabalsts 75% apmērā, tāpat nav pieejama arī darbavietas saglabāšana," sacīja Zirniņa.