Otrdien preses konferencē Kariņš norādīja, ka gadījumā, ja valdības lēmuma dēļ par ārkārtējās situācijas izsludināšanu kāda nozare nevar darboties, attiecīgi tiks meklēts veids, kā tai palīdzēt. Kā piemēru premjers minēja kultūras jomu.

"Jau tagad ir zināms, ka vasarā masu pasākumi nenotiks. Esmu runājis ar finanšu ministru, ka jāatrod pareizi un trāpīgi atbalsta mehānismi, kas būtu pretimnākoši tiem, kuru darbība ir apturēta," klāstīja Ministru prezidents.

Savukārt finanšu ministrs skaidroja, ka krīzes laikā situācija pa nozarēm atšķiras. Viņš norādīja, ka ir nozares, kurās nebūs iespējams atjaunot darbību pusgadu vai gadu, lai gan ir jomas, kurās ir pieprasījums, kurās cilvēki strādā, tomēr tiem trūkst finansējuma. Ministrs kā piemēru minēja mediju jomu, kultūras nozari un nevalstiskās organizācijas.

Reirs īpaši izcēla kultūras nozari, norādot, ka ir jāveido programmas kultūras jomas atbalstam. "Piemēram, teātriem ir beidzas valsts finansējums un tie ir sākuši tērēt šī gada janvārī un februārī iekasēto biļešu naudu. Bet līdzekļi tūlīt beigsies. Te jānāk palīgā," uzsvēra finanšu ministrs.

Vaicāts, vai ministrs varētu atbalstīt Kultūras ministrijas izstrādāto piedāvājumu nozares atbalstam, Reirs piebilda, ka atbalsts tiks izstrādāts ministrijām sadarbojoties finanšu ministra vadītajā darba grupā, kura arī pieņems gala lēmumu. "Nav tā, ka viena ministrija kaut ko izveido un otra atbalsta. Mēs kopā veidosim atbalstu un kopā pieņemsim lēmumus," uzsvēra finanšu ministrs.

Jau ziņots, ka pēc Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāres Daces Vilsones sniegtās informācijas KM plāno valdībā prasīt izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem.

Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.

Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. "Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei "Gors", Ģertrūdes ielas teātrim, "Arēnai Rīga", festivālam "Positivus", grupai "Prāta vētra" un citiem," sacīja Vilsone.

KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.

Papildus jau minētajiem zaudējumu mehānismiem KM domā ieviest vēl virkni atbalstošu mehānismu, kas darbotos kā "stimulējošie mehānismi" kultūras sektoram.

Tā, piemēram, Vilsones ieskatā nepieciešams Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Radošo personu atbalsta programmai piešķirt papildu līdzekļus dīkstāves pabalstu izmaksai, kad beigsies Covid-19 "īpašie" dīkstāves pabalsti. VKKF administrē Radošo personu atbalsta programmu un KM prognozē, ka radošās personas vēlēsies izmantot šādu iespēju, tomēr šim mērķim nepieciešams ap trīs miljoniem eiro liels budžets, kura pašlaik neesot.

Vienlaikus KM skatījumā nepieciešams īpašs atbalsta mehānisms jeb aizņēmums no valsts kases pašvaldību kapitālsabiedrībām, kurām ieņēmumi kritušies par vairāk nekā 50%, un vēl ministrijai esot jāstrādā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju pie iekšējā tūrisma stimulēšanas, lai kultūras nozarē atgrieztos ienākumi.

Vēl KM piedāvās ieviest subsidētu darba vietu programmu no 2021.gada, kas palīdzētu nevalstiskajam sektoram un privātajiem uzņēmumiem. Vilsone akcentēja, ka tas pagaidām esot vien idejas līmenī, un pati programma vēl neesot izstrādāta.

LETA jau vēstīja, ka no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā aizliegti publiski pasākumi ar cilvēku pulcēšanos, tāpēc nenotiek arī virkne kultūras un izklaides pasākumu, kā arī klātienē nestrādā daudzas bibliotēkas un muzeji.