Arī 2021.gadā nozare prognozē apjomu kritumu par 27% salīdzinājumā ar 2020.gadu un tikai 2022.gadā - kāpumu par 8%. 

Miķelsons stāstīja, ka patlaban Covid-19 ietekmē būvniecība nav apstājusies, lai gan nozare ir noslogota tikai par 85% no jaudas. 

Patlaban jau par 15% kavējas būvmateriālu piegādes, arī eksportējošie uzņēmumi izjūt grūtības, jo ir problēmas ar darbaspēka un materiālu pārvietošanu, norādīja Miķelsons. 

"Lielā mērā kritums būs saistīts ar to, ka privātais sektors plāno kritumu un ir apturējis daļu pasūtījumu.

Lielākā nozares sāpe ir viļņveida attīstība - ik pa pieciem gadiem ir straujš kritums, tam seko lēns kāpums, tad atkal kritums. Tas nav labs signāls," sacīja Miķelsons. 

Viņš piebilda, ka arī patlaban vērojamā Eiropas Savienības struktūrfondu pārdale no ilgtermiņa investīcijām uz īstermiņa vajadzībām nav labs signāls.

Arī publiskais sektors kopš marta vidus ir apturējis vai pagarinājis daudzus iepirkumus. 

"Lai stimulētu nozari, investīcijām paredzēto naudu nevajadzētu tērēt īstermiņa vajadzībām, jādomā, kā veicināt jau esošos projektus, kuri gatavi būvniecības sākšanai. Tāpat ir jāsāk darbs pie jauniem projektiem," uzsvēra Miķelsons.