Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Kristaps Zariņš aicina koalīciju palielināt budžetu augstākajai izglītībai

Mākslas akadēmijā durvis vērusi ikgadējā "Jarmarka" (LMA rektors, profesors Kristaps Zariņš)
Mākslas akadēmijā durvis vērusi ikgadējā "Jarmarka" (LMA rektors, profesors Kristaps Zariņš) Foto: Mārtiņš Otto, TVNET

"Mākslinieks jau neizbeidzas, aizverot augstskolas durvis – viņš ar to tikai sākas," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors Kristaps Zariņš. Viņš arī reflektē par aktuālo situāciju izglītībā un mākslā. 

Viņš stāsta, ka, lai arī Akadēmija ir tukša, darbs ar studentiem nav apstājies. Studenti atraduši iespējas strādāt arī savās mājās jeb darbnīcās.

"Diplomdarbi būs, un no 1. jūnija tos varēs apskatīt virtuāli – esam izstrādājuši paši savu individuālo platformu, kurā ieskenējam akadēmijas daļu, tā ka darbi būs it kā izlikti akadēmijā, bet apskatāmi internetā," viņš saka intervijā. 

Zariņš arī akcentē, ka LMA ir novērtēta starptautiski, taču, kā viņš uzskata, Latvijas Izglītības ministrija to nesaprot.

"Mūsu akadēmija iesaistīta starptautiskā universitāšu alianses procesā, kurš sākās pagājušajā gadā – tajā kopā ar mums ir arī Budapeštas Mākslas akadēmija, Drēzdenes Mākslas akadēmija un Romas Mākslas akadēmija, un visi kopā izstrādājam programmu, ko prezentēsim pēc diviem gadiem – kā students var mācīties šajās četrās augstskolās un iegūt Eiropas diplomu mākslās. Tas, ko pašlaik iniciē Izglītības ministrija un vadošā koalīcija to apstiprina, manuprāt, ir ceļš uz totalitārismu. Akadēmijas Satversmi 1924. gadā apstiprināja prezidents Čakste, bet pašlaik likumprojektā ir doma, ka augstskolu Satversmes apstiprinās Izglītības ministrija, kas, manuprāt, ir absolūti nedemokrātiski un grauj augstskolas autonomiju," viņš saka. 

Viņš arī uzskata, ka labākais darbs, ko politiķi varētu paveikt, ir budžeta palielinājumu augstākajai izglītībai. Šobrīd tas ir simts miljoni eiro.

"Tas ir absolūti zem jebkuras kritikas, jo budžets Latvijas izglītības telpai ir zemākais Eiropā.

Vienīgais, par ko koalīcija varēja cīnīties un risināt – kā palielināt finansējumu augstākajai izglītībai, jo padomes, kuras pašlaik tiek ieviestas un uzspiestas, būs jāfinansē: katrai augstskolai vajadzēs vēl trīssimt tūkstošus gada budžetā, lai varētu uzturēt šo politisko ielikteņu padomi, par kuras kompetenci būs jāšaubās," viņš saka.

Pilnu interviju klausieties lsm.lv.

Nepalaid garām!

Uz augšu