Ceturtdien Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēma ekspluatācijā Mežaparka Lielās estrādes B posma pirmo kārtu, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Baiba Gailīte.
Ekspluatācijā pieņemta Mežaparka Lielās estrādes būvniecības B posma pirmā kārta (2)
B posma pirmajā kārtā ir izbūvēta jaunā estrādes ēka un kupols, kā arī tai pieguļošā infrastruktūra - apsardzes objekts, inženiertehniskās sistēmas, apkārtesošo ceļu izbūve un veikta teritorijas labiekārtošana.
Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītāja vietnieks un Būvniecības pārvaldes priekšnieks Rihards Rusins uzsvēra, ka Rīgā ir uzbūvēta unikāla būve, kura kļūs par mūsdienu kultūras notikumu mājvietu.
Mežaparka Lielā estrāde ir ieguvusi tās autoru arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša iecerētās Sidraba birzs dziesmu kalnā veidolu.
Sazaroto "koku rakstu" un pārējās metāla konstrukcijas veido 1766,4 tonnas smagi metāla elementi. Unikālā konstrukcija ir veidota no kolonām un kopnēm, kas iestiepjas debesīs līdz 35,8 metriem. Metāla kopnēs ir iekārti 510 akustiskie vairogi - tādējādi šis objekts Eiropas mērogā ir atzīstams par unikālu tieši šo sarežģīto konstrukciju dēļ, jauno būvi raksturoja Rusins.
Neskatoties uz valstī ieviesto ārkārtējo situāciju un noteiktiem ierobežojumiem, un papildu piesardzības pasākumiem, ieplānotos darbus izdevies paveikt, pat apsteidzot laika grafiku.
Pilnsabiedrības "LNK, RERE" projekta direktors Valdis Koks uzsver, ka, apzinoties Dziesmu svētku nozīmi, būvnieki stingri ievērojuši plānu, lai visus darbus pabeigtu līdz 18.jūnijam, kā tas bija paredzēts līgumā.
"Lai gan pandēmija radīja zināmus sarežģījumus būvniecības procesā, tomēr komandas izpratne, sadarbības partneru atbildība un neatlaidīgs darbs, strādājot vairākās maiņās, arī šādos apstākļos ļauj sasniegt mērķi," teica Koks.
Viņš norādīja, ka jāņem vērā, ka darbu norise Mežaparkā ir tikai viena neliela daļa no kopējā procesa, kas ietver materiālu ražošanu, piegādi un montāžu, kas daļēji tika veikta ārpus Latvijas robežām, piemēram, metāla konstrukcijas tika ražotas un piegādātas no rūpnīcas Ungārijā. "Tomēr visatzinīgākie vārdi šodien jāsaka visiem būvniecības dalībniekiem par veiksmīgi kopā paveikto tik īsā un saspringtā termiņā, kas sekmējis to, ka Latvijā iegūstam pasaules līmeņa objektu," lepojās Koks.
Jaunajā estrādē ir iespēja uzstāties 12 874 koristiem, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekš, kā arī uzņemt dejotājus paplašinātajā dejošanas laukumā.
Pēc rekonstrukcijas estrāde svētku dalībniekiem būs ērtāka, vieglāk pieejama un drošāka. Īpaši pārdomāts ir pakāpienu un sēdvietu izkārtojums - pakāpieni veidoti no dzelzsbetona konstrukcijām, savukārt sēdvietās ir noņemami koka soli ar īpašu aizsargkārtu. Estrādē izbūvēta adiabātiskā sistēma, kas karstā laikā ļaus atvēsināt dziedātājus, dzesējot sakarsušo gaisu ar ūdens miglas palīdzību.
Mežaparka Lielās estrādes ēkas telpu izbūve tiks pabeigta noslēdzošajā B posma otrajā kārtā līdz 2021.gada decembrim, par to Rīgas domes Īpašuma departaments ceturtdien ir izsludinājis iepirkuma procedūru, un būvnieki līdz 29.jūnijam var iesniegt savus pieteikumus. Iepirkuma izsludināšana šajā laikā kļuva iespējama, pateicoties pašvaldības pagaidu administrācijas efektīvai un ātrai rīcībai, panākot vienošanos par aizņēmumu Valsts kasē. Tādējādi Mežaparka lielās estrādes pārbūvi paredzēts pabeigt ātrāk nekā sākotnēji plānots, norādīja Gailīte.
Jau ziņots, ka atbilstoši pieejamajam finansējumam un būvniecības prasību izpildei tādā apjomā, kas ļauj daļēji ekspluatēt estrādes ēku, izstrādātais būvprojekts Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B daļai tika sadalīts divos posmos. Pirmajā posmā, lai nodrošinātu 2020.gadā paredzētos XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, un otrajā posmā paredzot pilnu būvprojekta realizāciju 2023.gadā, lai savlaicīgi sagatavotos XXVII Vispārējiem Dziesmu un XVII Deju svētkiem. Tomēr valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā svētku norises laiks tika pārcelts par gadu un tika grozīti arī plānotie būvniecības darbu termiņi.
Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana sākās 2016.gada 11.martā, kad Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Pogas un Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.