Likuma grozījumi paredz noteikt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību par konkrētu posmu - tiks noteikts atbildības apmērs, un katrs dalībnieks atbildēs par savu būvniecības procesa daļu.

Regulējumu plānots papildināt ar būvniecības ierosinātāja, būvspeciālista profesionālajiem, kā arī citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību.

Patlaban likumā nav stingri nodalīta procesa dalībnieka (juridiskās personas) un iesaistītā sertificētā būvspeciālista (fiziskās personas) atbildība. Tādējādi pašreizējais regulējums būtiski sarežģī būvniecības ierosinātāja un trešo personu interešu aizstāvību, teikts likumprojekta anotācijā.

Līdz ar izmaiņām plānots ieviest tā saukto klusēšanas-piekrišanas principu būvniecības procesa dokumentācijas kārtošanā.

Tas attieksies uz noteiktiem gadījumiem būvnoteikumos, piemēram, ja būvvalde nebūs regulējumā noteiktajos termiņos pieņēmusi lēmumu vai veikusi atzīmi, būs uzskatāms, ka būvvalde pieņēmusi labvēlīgu lēmumu, vai atzīme būs veikta atbilstoši būvniecības ierosinātāja sniegtajai informācijai.

Tāpat grozījumos plānota virkne citu izmaiņu, kas paredz cita starpā precizēt jēdzienu definīcijas, kā arī vietējās pašvaldības būvvaldes un citu kontrolējošo institūciju kompetenci.

Plānots arī ieviest maksas pakalpojumu attiecībā uz būvdarbu un ekspluatācijas uzraudzību būvēm jūrā.

Pašreizējais būvniecības regulējums ir spēkā kopš 2014.gada 1.oktobra, un, analizējot tā piemērošanu praksē, konstatētas vairākas nepilnības, kas negatīvi iespaido būvniecības kvalitāti, rada administratīvos šķēršļus un kavē būvniecības procesu, anotācijā uzsvēruši likumprojekta autori.

Lai izmaiņas Būvniecības likumā stātos spēkā, tās Saeimai jāpieņem trijos lasījumos.