Iepriekšējā Rīgas pilsētas arhitekta biroja darbības periodā, kas aptver 2016.-2019.gadu, birojs ir organizējis četras starptautiskas liela mēroga konferences ar ietekmīgu ārvalstu un vietējo ekspertu lekcijām, diskusijām un meistarklasēm, kas esot rezultējušās jaunās idejās, informatīvi izglītojoša rakstura prezentācijās un videomateriālos.

Tāpat birojs kā partneris iesaistījies "Rail Baltica" projekta realizācijā, organizējis diskusijas par citu nozīmīgu projektu īstenošanu, piemēram, jaunās Nacionālās koncertzāles projektu un Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projektu, aktualizējis jautājumus par Rīgas koka arhitektūras mantojuma saglabāšanu un sabiedriskā transporta un ūdensmalu iedzīvināšanu Rīgas pilsētā.

Līdztekus tam gan dažādu pētījumu, gan iniciatīvu formātā ir aktualizēti jautājumi par Rīgas mājokļu kvalitāti un renovācijas nepieciešamības jautājumiem, kā arī organizētas ikgadējās arhitektūras sasniegumu skates un izstādes "Gada balva Rīgas arhitektūrā".

"Aizvadītais darba cēliens Rīgas pilsētas arhitekta birojam ir bijis gana produktīvs, savā darbā esam uzkrājuši padziļinātas zināšanas par klimata pārmaiņu ietekmi uz daudzdzīvokļu namiem un veidojuši iestrādes Rīgas mājokļu atjaunošanas programmai, arī iespējami daudz centušies sadarboties un piesaistīt gan partnerus no nevalstiskajām organizācijām, gan kompetences centrus un augstskolas, tāpat esam pētījuši citu Eiropas pilsētu labo praksi un dalījušies savā pieredzē," komentēja pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Savukārt arhitektūras doktors, profesors Jānis Krastiņš pauda, ka Rīgas pilsētas arhitekta birojs līdz šim devis jūtamu ieguldījumu arhitektūras publiskās izpratnes līmeņa veicināšanā un vides veidošanas mākslas popularizēšanā, organizējot konferences, arhitektūras skati "Gada balva Rīgas arhitektūrā" un citus pasākumus.

"Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdēs analizēti nozīmīgi projekti un būvniecības priekšlikumi, veicinot pilsētvides attīstības kvalitāti gan konkrētu objektu, gan arhitektūras vispārējo principu izpratnes un uztveres kontekstā. Kolēģijas ieteikumus varējusi izmantot Rīgas būvvalde un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, taču būtu jāpanāk, ka kolēģijas ieteikumi un atzinumi ir saistoši visām iesaistītajām institūcijām," uzskata Krastiņš.

Nākamajā darbības periodā birojs plāno turpināt darbību jau ierastajos virzienos, kā arī aktivizēt sadarbību ar dažādām profesionālajām valsts, pašvaldības un sabiedriskajām organizācijām dažādu praktisku pētījumu īstenošanā Rīgas arhitektonisko vērtību apzināšanai un saglabāšanai un pilsētvides un dzīves kvalitātes uzlabošanā, kā arī sabiedrības aktīvāku iesaistīšanu diskusijās par pilsētas attīstībai svarīgu projektu īstenošanu.

Rīgas pilsētas arhitekta biroja darbības stratēģija 2020.-2023.gadam nosaka un pamato nepieciešamību pēc pakāpeniskas biroja darbības specializācijas un attīstības, piesaistot un palielinot resursus lietišķiem pētījumiem un sabiedrības interešu iesaistei. Tostarp esot nepieciešamība sabiedrības iesaistē un zināšanu apmaiņā par Rīgas arhitektūras telpu, Rīgai nozīmīgu tēmu un projektu konceptplānošanā, kas sevī ietver padziļinātu izpēti, risinājumu un alternatīvu detalizāciju.

Plānots arī izstrādāt pilsētai nozīmīgu arhitektūras ideju konkursu plānu līdz 2023.gadam, tostarp ietverot vajadzību apzināšanu un prioritāšu īstenošanas koordināciju.

Paredzēta arī projekta "Rīgas arhitektūras un pilsētvides vadlīnijas" un priekšlikumu Rīgas daudzdzīvokļu mājokļu un kvartālu kvalitatīvai renovācijai izstrāde.

"Nākamajā darbības periodā, cik vien to ļaus mūsu resursi, arhitektūras un pilsētas un attīstības procesos un diskusijās centīsimies vēl vairāk iesaistīt plašāku sabiedrību, jo rīdzinieku viedoklim un interesēm par drošību, veselību un vides arhitektūru jābūt virzošajam diskusijā par nozīmīgu būvprojektu virzību un dažādu ar pilsētas attīstību saistītu jautājumu un lēmumu pieņemšanā," solīja Princis.

Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā pašvaldības pagaidu administrācijas sēdē pieņemts lēmums par piezīmes izteikšanu. Jautājums skatīts, ņemot vērā domes Audita un revīzijas pārvaldes auditu, kurā secināts, ka apstiprināšanai nav iesniegta biroja darbības stratēģija 2019.- 2021.gadam un lietvedības sistēmā nav ievadīta informācija par biroja iepirkumiem.

Paskaidrojumu par abiem pārkāpumiem pašvaldībai sniedzis arī pats Princis. Pagaidu administrācijas pārstāvis Aleksejs Remesovs, atsaucoties uz Prinča paskaidrojumu, klāstīja, ka biroja darbības stratēģija tika iesniegta, taču netika apstiprināta ne biroja vadītājas kļūdas dēļ, tāpēc tas nebūtu uzskatāms par pārkāpumu. Savukārt attiecībā uz iepirkumiem Remesovs pauda, ka to publiskošana vai šāda uzdevuma nodošana padotajiem gan ir Prinča kompetencē, jo birojā ir neliels darbinieku skaits.