Aptuveni 20 arhitektu grupa jūlija sākumā aicināja ēkai Elizabetes ielā 2 piešķirt kultūras pieminekļa statusu, jo viņu ieskatā tā esot nozīmīgs Latvijas pēckara modernisma arhitektūras piemērs. Viņi arī izteica neizpratni, kāpēc bez diskusijām ar sabiedrību un profesionāļiem tika pieņemts radikāls lēmums objektu nojaukt. Līdzīgus argumentus pauduši arī Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes mācībspēki.

Kultūras ministrs Puntulis joprojām aizstāv koncertzāles celšanu Elizabetes ielā 2, bet norāda, ka valdības lēmums tikai pieļauj ēkas nojaukšanu, ja neizdosies to pielāgot koncertzāles vajadzībām.

“Līdzīgi kā Viļņas gadījumā valdības lēmumā bija jābūt punktam, ka valdība pieļauj šīs ēkas nojaukšanu, bet tas nav obligāts nosacījums. Bet šādam pieļāvumam bija jābūt, ja mums neizdosies šo pielāgot vai kaut kādā citā veidā koncertzāli tur uzbūvēt, tad viena no versijām ir šo ēku nojaukt pavisam,” tā Puntulis sacīja raidījumā Rīta panorāma 17.jūlijā.

Tā nav gluži taisnība. Valdības 16.jūnija rīkojums to nevis paredz kā vienu no variantiem, bet skaidri uzdod Kultūras ministrijai (KM) un Finanšu ministrijai veikt konkrētas darbības – izvērtēt attiecīgā zemes gabala atsavināšanas nepieciešamību, atsavināt to valsts vajadzībām, nodrošināt finanšu aprēķinu izstrādi projekta īstenošanai, nodrošināt esošās ēkas demontāžu un starptautiska metu konkursa izsludināšanu. Rīkojums neparedz variantu esošo ēku saglabāt un plānot koncertzāles būvniecību uz tās bāzes. Arī Puntuļa publiskie izteikumi pirms un uzreiz pēc valdības lēmuma, tajā skaitā par “atbrīvošanos no  komunisma rēga” neliecināja, ka tiek paredzēta iespēja ēku arī saglabāt.

Kultūras ministrija Re:Check norādīja, ka valdības rīkojumā arī uzdots organizēt starptautisku metu konkursu. Vairākās diskusijās ar arhitektiem esot panākta vienošanās, ka konkursa uzdevums būs “apbūves iecere, kas attēlo kompleksu Nacionālās akustiskās koncertzāles un tai nepieciešamās teritorijas perspektīvo attīstību”. “Plānots, ka konkurss notiks, balstoties uz Viļņas pieredzi koncertzāles projekta attīstībā – tā pamatā būs atvērtības princips, kurā paši arhitekti varēs piedāvāt risinājumu, pilnībā, daļēji saglabāt ēku vai to demontējot,” skaidro ministrija.

Kā bija Viļņā?

KM kā piemēru min Viļņu. Arī tur tika nolemts koncertzāli būvēt padomju laikā tapušas ēkas – 1964.gadā celtā Arodbiedrību nama – vietā. 2019.gada februārī tika izsludināts starptautisks konkurss par koncertzāles projektu un tās apkārtnes projektu, bet septembrī paziņots uzvarētājs – Spānijas arhitektu piedāvājums. Taču par Arodbiedrību nama nojaukšanu Lietuvas Kultūras ministrija un Viļņas dome vienojās jau 2018.gada vasarā, savukārt galīgais lēmums tika pieņemts 2019.gada maijā, kad jaunās koncertzāles projekts jau bija izsludināts, liecina Lietuvas mediju ziņas. Arodbiedrību nams bija cietis ugunsgrēkā un vairākus gadu desmitus nebija izmantots. Tiek lēsts, ka Lietuvas Nacionālā koncertzāle ar 1,7 tūkstošiem skatītāju vietu lielajā zālē un 500 vietām mazajā izmaksās 52 miljonus eiro.