/nginx/o/2020/07/20/13222037t1hbe0b.jpg)
Parīzi mēdz uzskatīt par vienu no romantiskākajām pilsētām pasaulē, turklāt šo apgalvojumu pastiprina pilsētai raksturīgā arhitektūra, piemēram, Hausmaņa stila vai jūgendstila ēkas, skulptūras vai dekoratīvi monumenti. Tomēr bez greznā šeit ir aplūkojams kaut kas kardināli pretējs - futūrisma daudzdzīvokļu ēkas.
Lai gan Parīzi daudzi pazīst kā romantiskās un greznās arhitektūras mājvietu, tomēr šīs pilsētas nomalēs ir iespējams atrast ne vienu vien savādu futūrisma stila namu. Šīs ēkas ir celtas laikā no 1950. līdz 1980. gadiem īpašas mājokļu programmas ietvaros - šajā laikā Francijas galvaspilsētā ieplūda liels skaits ārvalstu imigrantu, kas radīja nopietnu mājokļu krīzi. Tolaik cilvēki "izķēra" lētos dzīvokļus, kā rezultātā kāpa īres cenas, kritiski trūka lētu mājvietu, taču pilsētnieku skaits tikai turpināja augt. Šī iemesla dēļ arī Parīzē tika īstenota specifiska mājokļu programma, kas konceptuāli ļoti līdzinājās PSRS apkaimju daudzdzīvokļu ēku projektiem. Arī šajā Rietumeiropas valsts galvaspilsētā tapa veseli rajoni ar bloku tipa namiem, kuros ir satilpināti 200 līdz 300 dzīvokļi.
Līdzās blāvām standarta tipa ēkām daži arhitekti ierosināja pilsētā radīt fenomenālus futūrisma arhitektūras objektus, vienlaikus iekļaujoties pašvaldības mājokļu programmas ietvaros. Šīs idejas autors bija spāņu izcelsmes arhitekts Rikardo Bofils, kas ļoti kritiski vērsās pret masu arhitektūru. Arhitekts uzskatīja, ka Parīzes mājokļu projekti ir vienveidīgi un garlaicīgi, bet šo ēku autorus viņš nekautrējās dēvēt par "bezidentitātes" arhitektiem.
Pēc Bofila iniciatīvas Parīzē tapa vairāki futūrisma "pieminekļi", taču visslavenākais viņa darbs ir Abraksas pils - ekstravaganta cietokšņa imitācija. Tas ir masīvs 18 stāvu ēku komplekss, kas veidots pēc sengrieķu arhitektūras iezīmēm. Kompleksā ietilpst arkveida celtne, "teātra" ēka un centrālā ēka - kopumā namos ir satilpināti 600 dzīvokļi. Šīs ēkas veido ārkārtīgi neparastu kompozīciju, kas no pagalma skatupunkta līdzinās zinātniskās fantastikas filmu cienīgai videi - ne velti šie nami ir redzami filmā "Brazīlija" (1984) un "Bada spēles: Zobgaļsīlis. 2. daļa" (2015).
Bofils gan 2014. gadā laikrakstam "Le Monde" atklāja, ka Abraksas pili viņš uzskatot par savu izgāšanos. Bofils tolaik, 1970. un 1980. gados, pretojās franču modernisma pamatlicēja Lekorbizjē pieejai un centās radīt kaut ko pavisam pretēju - greznas un izrotātas modernisma stila ēkas, tomēr Abraksas pils izgāzās. Neraugoties uz tehniskajiem panākumiem, proti, savdabīgais ēku komplekss ir celts no paneļiem, gluži kā bloku mājas un izceļas ar patiesi neparastu ārieni, tomēr tas esot bijis pārāk mazs, bet iekšpagalmi - pārāk noslēgti no pārējās apkaimes, kā arī tajos esot trūkušas komercplatības veikaliem.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)