Šāds risinājums rasts šodien notikušajās sarunās, kurās piedalījās kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA), KM valsts sekretāre Dace Vilsone, kā arī Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.

Pēc sarunām preses konferencē Puntulis norādīja, ka Liepājas teātris ir nonācis "ķīlnieka lomā". Viņš atzīmēja, ka visiem iesaistītajiem ir viens mērķis - "lai izcilais teātris turpina darboties". Ministrs atzīmēja, ka šodien notikušās sarunas bijušas konstruktīvas, kā arī argumentos un skaitļos balstītas. 

Puntulis uzsvēra, ka pašreizējā situācijā nepieciešams meklēt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumus, proti, nepieciešams domāt arī par teātra nākotni vispārējās kultūras jomas stratēģijas kontekstā.

Savukārt Vilnītis uzsvēra, ka nav pieņemama situācija, kurā septiņi no astoņiem valsts nozīmes teātriem atrodas valsts pārraudzībā, taču viens - Liepājas - atrodas pašvaldības pārvaldībā. Viņš gan atzīmēja, ka ir iezīmēti īstermiņa finansu avoti, lai risinātu samilzušās problēmas.

Turpretim Vilsone norādīja, ka KM un Liepājas domei vēl nepieciešams pārskatīt savus finanšu datus, lai secinātu cik liela daļa no zaudējumiem radušies tieši Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, bet cik liela - 2019.gada sezonas dēļ, kura teātrim noslēdzās ar zaudējumiem. Attiecīgi jaunie skaitļi tiks sagatavoti apmēram pusotras nedēļas laikā, kad sarunas turpināsies.

Liepājas domes vadība jautājumu par teātri šodien vēl apspriež arī ar Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru.

Kā aģentūru LETA informēja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Daiga Kļaviņa, Liepājas pašvaldības un Liepājas teātra vadības tikšanās ar FM valsts sekretāru beigusies līdzīgi kā KM, proti, gūts apstiprinājums, ka teātris tā juridiskā statusa dēļ Eiropas Savienības atbalstu Covid-19 radīto seku pārvarēšanai diemžēl neiegūs. 

Papildus teātra tēmai pašvaldības vadība ar FM valsts sekretāru pārrunājusi nākamā gada plānotas izmaiņas likumdošanā, kas reglamentē pašvaldību ieņēmumus. Jau tagad ir svarīgi saprast, kā mainīsies pašvaldības budžets nākamajā gadā, lai varētu prognozēt, kāds varētu veidoties pašvaldības budžets nākamgad, norādīja Kļaviņa.

TVNET jau vēstīja, ka gadījumā, ja Liepājas teātris nesaņems finansiālu atbalstu Covid-19 krīzes seku novēršanai, jau oktobrī var nākties apturēt tā darbību. Liepājas teātris ir pašvaldības kapitālsabiedrība, tādēļ tas neguva valdības finansiālu atbalstu Covid-19 radītās krīzes seku novēršanai.

Lai arī KM tiešā veidā nav iespēju no valsts aizņemtajiem līdzekļiem Covid-19 negatīvo seku mazināšanai kultūras nozarē atbalstīt pašvaldības kapitālsabiedrību, kāda ir Liepājas teātris, un sniegt līdzvērtīgu atbalstu tam, kādu saņems valsts īpašumā esošie teātri, KM ir nosūtījusi teātrim aizpildīšanai tādu pašu finanšu tabulu, kādas aizpildīja visi valsts teātri, nolūkā precīzi saprast, kādas grūtības Liepājas teātrim izraisījusi Covid-19 ietekme.

"Pēc finanšu datu saņemšanas un izvērtēšanas augusta pirmajā pusē sēdīsimies pie viena galda ar teātra īpašnieku - Liepājas pašvaldību - un meklēsim risinājumu," iepriekš informēja KM pārstāve Lita Kokale.

Tāpat Kultūras un FM ir aicinājušas Liepājas domi izskatīt un nepieciešamības gadījumā izmantot likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" paredzētās atbalsta iespējas pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas ļauj pašvaldībām saņemt valsts budžeta aizdevumu, lai palielinātu Covid-19 krīzes skarto kapitālsabiedrību pamatkapitālu, tādējādi nodrošinot finanšu resursus to uzturēšanas izdevumiem, iepriekš klāstīja Kokale.

Liepājā darbojas divi profesionālie kolektīvi - Liepājas teātris, kura juridiskais statuss ir pašvaldības kapitālsabiedrība, un valsts kapitālsabiedrības statusā esošais VSIA "Liepājas Simfoniskais orķestris". Ekonomikas krīzē, kas Latviju skāra 2009.gadā, valsts KM personā uzņēmās atbildību par Liepājas Simfoniskā orķestra turpmāko darbību, savukārt Liepājas pašvaldība - par Liepājas teātri, atgādināja KM pārstāve.