Restauratore Natalja Kurganova raksturo sava darba metodes. Vairāk nekā 400 gadus senā Mārtena de Fosa glezna ”Žēlsirdības alegorija” restaurācijas laikā atklāja dažādus noslēpumus. Piemēram, izrādījās zem zilajām debesīm slēpās aizkrāsoti paradīzes spožie vārti jeb acs.
“Tas bija ļoti svarīgs kompozicionāls elements, kas atklājās. Viena lieta zilas debesis, otra lieta ir Paradīzes acs,” viņa stāsta.
Par to, ka 16. gadsimta glezna ir mainīta 19. gadsimtā, jau bijušas aizdomas. Tāpēc vēl pirms restaurācijas veikti dažādi testi: “Ļoti daudz informācijas deva ķīmiskā analīze un rentgens, kas bija uztaisīts gleznai. Vēl veicām infrasarkano izpēti, izmantojām visu, kas bija mums pieejams.”
Taču vēl pirms sākotnējo krāsu restaurācijas bija jāatjauno gleznas pamatne, kas bija darināta no četriem Baltijas ozolkoka dēļiem.
“Līdz šim nekas tāds nebija darīts, tāpēc bijām dilemmas priekšā. Vai izdosies vai ne, protams, to nedrīkstēja teikt.” Gleznu restaurators Kaspars Burvis norāda, ka četrsimt gadus senie ozolkoka dēļi bija deformējušies. Arī no 19. gadsimtā veiktā gleznas remonta bija vairāk problēmu nekā labuma.