Restauratore Natalja Kurganova raksturo sava darba metodes. Vairāk nekā 400 gadus senā Mārtena de Fosa glezna ”Žēlsirdības alegorija” restaurācijas laikā atklāja dažādus noslēpumus. Piemēram, izrādījās zem zilajām debesīm slēpās aizkrāsoti paradīzes spožie vārti jeb acs.

“Tas bija ļoti svarīgs kompozicionāls elements, kas atklājās. Viena lieta zilas debesis, otra lieta ir Paradīzes acs,” viņa stāsta.

Par to, ka 16. gadsimta glezna ir mainīta 19. gadsimtā, jau bijušas aizdomas. Tāpēc vēl pirms restaurācijas veikti dažādi testi: “Ļoti daudz informācijas deva ķīmiskā analīze un rentgens, kas bija uztaisīts gleznai. Vēl veicām infrasarkano izpēti, izmantojām visu, kas bija mums pieejams.”

Taču vēl pirms sākotnējo krāsu restaurācijas bija jāatjauno gleznas pamatne, kas bija darināta no četriem Baltijas ozolkoka dēļiem.

“Līdz šim nekas tāds nebija darīts, tāpēc bijām dilemmas priekšā. Vai izdosies vai ne, protams, to nedrīkstēja teikt.” Gleznu restaurators Kaspars Burvis norāda, ka četrsimt gadus senie ozolkoka dēļi bija deformējušies. Arī no 19. gadsimtā veiktā gleznas remonta bija vairāk problēmu nekā labuma.

“Nepareiza restaurācija nodara kaitējumu gleznai, un redzam, ka radusies plaisa. Šī deformācija jau pāriet gleznas virspusē,”

viņš saka.

Tomēr ar dažādiem atjautīgiem paņēmieniem Kasparam izdevās restaurēt gleznas pamatni. Tas ļāva atjaunot Mārtena de fosa gleznu oriģinālajā izskatā. Par iespaidīgo darbu restauratori saņēma muzeju biedrības gada balvu.

“Protams, esmu priecīgs par tādu balvu, pirmo reizi saņemu, un tas man ir liels pagodinājums, arī gandarījums par paveikto darbu,” teic gleznu restaurators.

“”Žēlsirdības alegoriju” var atpazīt pēc tā, ka ir ar daudz maziem bērniem.” “Rīgas Biržas” muzeja vadītāja Daiga Upeniece stāsta par flāmu gleznotāja Mārtena de Fosa restaurēto gleznu. ”Žēlsirdības alegorija” muzeja rīcībā ir jau simts gadus, tomēr līdz šim tā nav bijusi izlikta apskatei.

“Mums ir liels prieks, ka muzeja ekspozīcija pirmo reizi mēs redzam Mārtena de Fosa darbu. Tā ir absolūti vienīgā viņa glezna ne tikai šajā muzejā, bet visā valstī, ļoti iespējams, ka arī Baltijā,” saka muzeja ”Rīgas birža” vadītāja.

Restaurācijas laikā atšķetināts vēl kāds noslēpums. Sākotnēji šī glezna uzskatīta par Fransa Florisa skolas darbu. Taču sadarbībā ar mākslas vēsturniekiem no Nīderlandes noskaidrots gleznas patiesais autors, kas ir Mārtens de Foss.