Viņa norādīja, ka Japānas okimono figūra "rakan" slēpj sevī stāstu gan par Budas mācekļiem, gan Japānas un Rietumu pasaules mijiedarbību, gan latviešu mākslinieku interesi par Āzijas mākslu.

Eksponētā figūra radīta 19.gadsimta beigās - 20.gadsimta sākumā, Meidži perioda laikā - no 1868. līdz 1912.gadam, kad mainījās politiskais un kultūras stāvoklis Japānā. Imperatoram šajā laikā bija būtiska ne tikai valsts tēla veidošana Rietumos, bet arī tradicionālās amatniecības saglabāšana.

Ar okimono un mākslu kopumā centās nostiprināt un formulēt japāņu identitāti gan salas iekšienē, gan arī ārpus tās - Rietumu pasaulē. Tieši okimono meistari bija pirmie, kuri sāka izmēģināt jaunus mākslinieciskos paņēmienus, palīdzot veidot tā saukto "japāņu stilu", kas orientēts uz rietumnieku gaumi, pavēstīja Gabrāne.

Muzeja kolekcijā atrodamas vairākas Japānas okimono figūras, kas attēlo gan japāņu sievietes, gan sadzīviska sižeta darbus, taču izstādē redzamais priekšmets parāda vienu no Budas mācekļiem jeb "rakan". Tiek uzskatīts, ka "rakan" sasnieguši visaugstāko garīgo stadiju budisma mācībā un viņiem piemitušas pārdabiskas spējas un Budas gudrība. Daudzas no priekšmeta detaļām simbolizē kādu no Budas mācības aspektiem.

Gabrāne uzsvēra, ka izstāžu cikls "Āzijas mākslas stāsti" rosina atklāt un izprast noteiktu mākslas darbu sižetus, tehnikas, funkcijas, kā arī to filosofisko, reliģisko, estētisko un kontekstuālo nozīmi.