Finanšu ministrijas izstrādātajās izmaiņās nodokļos rosināts ar 2021. gadu atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām. Jautājumu valdībā bija plānots skatīt jau šodien, tomēr tas atlikts.

Jundze uzskata, ka iznīcībai būs pakļauta profesionālās latviešu literatūras daļa, kas mēģina pārtikt no autordarba. Viņa ieskatā, pašreizējās FM rosinātās izmaiņas, ar kurām plānots atteikties no autoratlīdzībām, piedāvā autoriem reģistrēt saimniecisko darbību vai slēgt uzņēmuma līgumu, neiztur kritiku.

"Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir centies atrunāt rakstniekus un citus autorus no reģistrēšanās kā saimnieciskās darbības veicējiem, norādot, ka autori saimniecisko darbību neveic. Lai cik dīvaini tas izklausītos, VID pirms kāda laika cīnījās pret uzņēmuma līgumiem. Tāds periods ir bijis nodokļu iekasētāju dzīvē, un to zina jebkuras firmas grāmatvedis, ka uzņēmuma līgums nav pati labākā alternatīva," sacīja Jundze.

Izmaiņas nodokļu politikā skars ne tikai rakstniekus, bet arī plašsaziņas līdzekļus, kurās strādājošie saņem autoratlīdzības.

Jundze norādīja, ka tas notiek ne tāpēc, ka kāds negribētu maksāt nodokļus. Tā kā nereti uzņēmumu īpašniekiem nav papildu naudas, tā ir iespēja darbiniekiem maksāt konkurētspējīgu atalgojumu. Vienlaikus šīs izmaiņas ietekmēs arī tulkus, kuri lielākoties saņem autoratlīdzības.

Rakstnieku savienības priekšsēdētājs atzina par pamatotu finanšu ministra (JV) Jāņa Reira sacīto, ka netrūkst tādu autortiesību saņēmēju, kas ir sociāli neaizsargāti. Jundze atzīmēja, ka FM vajadzētu atnākt uz Rakstnieku savienību vai kādu citu radošo organizāciju un sākt dialogu, nevis "uzspiest pilnīgi nederīgu modeli".

"Būtu jāizveido tāds modelis, kas tiešām atbilstu autoru un citu autoratlīdzību saņēmēju vajadzībām," norādīja Jundze, uzsverot, ka ne jau rakstnieki ir vainīgi pie tā, ka, piemēram, izglītības sistēmā kādam sāk maksāt autoratlīdzību.

Rakstnieku savienības priekšsēdētājs norādīja, ka arī viņš iestājas par to, lai autori būtu sociāli nodrošināti, bet, lai to panāktu, "nepieciešama tāda sistēma, kas nepazemotu autoru un neatstātu viņu bez iztikas līdzekļiem".

Latvijas Rakstnieku savienības valdes trešdien izplatītā paziņojumā norādīts, ka savienība ar neslēptām bažām raugās uz FM plāniem no 2021. gada likvidēt autoratlīdzību speciālo režīmu, aizstājot to ar uzņēmuma līgumu vai reģistrēšanos par saimnieciskās darbības veicējiem.

Rakstnieku savienības valdes ieskatā, plānotā reforma neatrisinās iedzīvotāju sociālās nevienlīdzības problēmu, par ko runā valdības pārstāvji. FM piedāvājums tā pašreizējā variantā nevis uzlabos situāciju, bet gan iznīcinās grāmatniecības nozari, vienlīdz skarot gan profesionālus oriģinālliteratūras rakstītājus, gan profesionālus cittautu literatūras tulkotājus, gan grāmatu izdevējus un tirgotājus.

"Presē izskanējusī informācija liecina par nevēlēšanos iedziļināties autoru - rakstnieku, dzejnieku, tulkotāju - darbības reālajās problēmās, jo kā alternatīva tiek piedāvāti modeļi, kas tikai krasi pastiprinās autoru sociālās problēmas, jo ignorē autoratlīdzības specifiku - ienākumu apjomus un neregularitāti,"

teikts paziņojumā.

Savienības valde akcentē, ka pēdējo gadu laikā neviens FM vai VID pārstāvis nav pat mēģinājis noskaidrot, kāda ir pārstāvēto autoru patiesā situācija. Pēc valdes paustā, dzirdamas tikai runas, kas savā "nekompetencē tuvojas zinātniskās fantastikas līmenim".

Valde uzsvēra, ka Latvijas Rakstnieku savienībai nav pieņemami viedokļi par rakstniekiem kā "pelēkās zonas" pārstāvjiem vai nodokļu nemaksātājiem, kādi ir izskanējuši masu medijos saistībā ar Covid-19 pabalstiem.

"Mēs neesam atbildīgi arī par to, ka autoratlīdzības jēdziens ir izstaipīts tā, ka to piemēro nozarēs, kam ar autora darbu nav nekāda sakara. Uzvelt par to vainu radošo profesiju pārstāvjiem ir mazākais nekorekti," pauda valde.

Latvijas Rakstnieku savienība pauda aicinājumu valdībai nepieņemt FM piedāvājumu un "beigt demagoģiju, kas var iznīcināt literatūru, valodu un valsti". Pēc savienības valdes domām, lai sakārtotu autoratlīdzību jautājumus, ir nepieciešamas trīs lietas - visu ieinteresēto pušu iesaiste, labā griba un laiks labāko risinājumu izstrādei.