Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Lēģeris - tā arī bija dzīve

Knuts Skujenieks
Knuts Skujenieks Foto: publicitātes

Pirms trim gadiem 4. maija Latvijas filmu maratonā pirmizrādi piedzīvoja dažādi vērtētā jaunā režisora Ivara Tontegodes filma "Knutifikācija" par dzejnieku Knutu Skujenieku. Provokatīvs bija gan filmas nosaukums, gan vizuālā valoda. Šobrīd filma pieejama "LMT Viedtelevīzijā". 

Kāpēc dažādi vērtētā? Atbilde ir vienkārša. Ivars Tontegode nav vēlējies iet tradicionālu biogrāfiskas dokumentālās filmas ceļu - intervēt Skujenieka laikabiedrus, tuviniekus, draugus, iestrādāt fotogrāfijas no ģimenes albuma.

Viņš izvēlējies kā galveno stāstnieku atstāt pašu dzejnieku, savukārt, lai aizpildītu tukšās vietas uz ekrāna, sataisījis kārtīgu padomju laiku ainiņu rasolu. 

"Filmas nosaukums pēc būtības ir vārdu salikums, kas nenes nekādu nozīmi. Tas simbolizē procesu, kas notiek ar cilvēku, kurš klausās Knuta stāstījumu. Sākums biju es, Ivars Tontegode, trīsdesmit gadu vecs cilvēks, kas klausās astoņdesmit gadus veca dzejnieka stāstījumu," par "Knutifikāciju" kādā intervijā stāsta režisors, kura iepriekšējā lielā filma "Sēņotāji" uz ekrāna iznāca 2013. gadā. Arī, starp citu, tika vērtēta dažādi.

Ivars Tontegode
Ivars Tontegode Foto: publicitātes

Jau pašā filmas sākumā režisors rada inscenējumu - Skujenieku jūrmalā pārsteidz jaunas latvju meičas, kuras, kā izrādās, ir Knuta talanta cienītājas. 

"Tas ir acīmredzams signāls, ka Ivars Tontegode meklē un pat provocē neparastas un sakāpinātas situācijas," raksta kino kritiķe Kristīne Matīsa. 

Ja šāds inscenējums vēl varētu tikt attaisnots, tad visa pārējā filmas gaita liecina, ka režisoram ir vai nu aptrūkušās idejas, vai vienkārši nav bijis laika piestrādāt pie dramaturģijas, jo "Knutifikācija" vienā brīdī no filmas pārtop par audiogrāmatu. 

Ir, protams, interesanti klausīties Knuta stāstījumā, īpaši jau par pavadītajiem septiņiem gadiem lēģerī. "Lēģeris - tā arī bija dzīve," saka Skujenieks, akcentējot, ka tā bijusi lielākā dzīves skola. Dzejnieks stāsta par tā dēvēto legālo nejolalitāti, ko praktizēja padomju laikos, par alkoholu.

"Nodzerties būtu vienkārši garlaicīgi,"

viņš saka. 

Raksta foto
Foto: kadrs no filmas

Kadru un ideju trūkumu paspilgtina repera anša garais uzstāšanās fragments, kas ir neveiksmīgs mēģinājums savienot Skujenieka dzeju ar mūsdienu hiphopu. 

Filmas scenārija autors ir pats Ivars Tontegode, operators Jānis Reinfelds, skaņu režisors Jevgēņijs Načiss, bet producente Guna Stahovska. Oriģinālmūziku sacerējušas un iespēlējušas muzikālās apvienības The Pink Elephant un The Future Folk Orchestra.

Dzejnieks Jānis Rokpelnis par Skujenieku ir teicis šādi: "Ir cilvēki, kurus tu satiec un saproti, ka viņš ir ģēnijs. Mūsu tautai nav daudz cilvēku, kurus varam saukt par ģēnijiem. Vēl mazāk ir ģēniju, kuri vēl aizvien ir mūsu vidū. Tie ir mākslinieki, kuri ar savu dzīvi un daiļradi ir meklējuši atbildes uz jautājumiem, kas aktuāli ikvienai domājošai personībai."

Filmas reklāmas rullītis.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

Nepalaid garām!

Uz augšu