Nesen LMT mājas viedtelevīzijā noskatījos interesantu HBO veidotu filmu – «Perfektais ierocis» (The Perfect Weapon). Tā stāsta par vienu no mūsdienu efektīvākajiem politiskajiem instrumentiem – kiberuzbrukumiem. Pamatojoties uz filmā redzēto, nolēmu dalīties ar pieciem galvenajiem secinājumiem par to vietu mūsdienu pasaulē.
Kiberuzbrukumi ir salīdzinoši lēti un var nodarīt lielus postījumus
Lai gan šis apstāklis var atšķirties, kiberuzbrukumu veikšanai nav vienmēr nepieciešamas spēcīgas tehnoloģijas, kuru darbināšana prasa valsts līmeņa resursus un ilgu gatavošanos. Kā norāda Irānas veiktais uzbrukums Sands Las Vegas Corporation 2014. gadā, nereti pietiek ar nelielu hakeru grupu, kura dažu mēnešu laikā atrod pieeju to interesējošajām drošības sistēmām un tās uzlauž. No šī savukārt varam secināt, ka kibertelpā no valstu mērīšanas tradicionālajās spēku mērauklās nav jēgas. Respektīvi, militāri un ekonomiski vājāka valsts var tik un tā veikt triecienu pret militāru, kā arī ekonomisku lielvaru un nodarīt lielus postījumus. Turklāt nereti atgūšanās no kiberuzbrukumu sekām prasa lielus naudas līdzekļus un arī salīdzinoši ilgu laika sprīdi.
Uz kiberuzbrukumiem ir grūti atbildēt
Ņemot vērā, ka kibervide ir vēl salīdzinoši jauna sfēra, kurā mijiedarbojas starpvalstu attiecībās iesaistītie spēlētāji, kiberuzbrukuma upurim bieži vien ir jautājums – kā mums tagad reaģēt? It īpaši lielas dilemmas priekšā nereti tiek nostādītas tādas lielvaras kā ASV. Tas tāpēc, ka to atbildes reakcijai var būt neparedzamas sekas un rezultātā var izveidoties arī kāds plašāks konflikts. Tas savukārt rada papildu iespējas uzbrucējiem.
/nginx/o/2020/11/17/13481892t1h1394.jpg)
/nginx/o/2020/04/18/13061437t1h5562.jpg)