Latvijas sabiedrībā un medijos diskusijas izraisījuši Kultūras ministrijas izstrādātie grozījumi jau no 2005. gada spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos par t.s. tukšo datu nesēju atlīdzību (DNA). Tagad grozījumi paredz papildināt sarakstu ar viedtelefoniem, bet no saraksta izslēgt DVD un CD matricas.
Citādā datu nesēju atlīdzība Igaunijā: prāvas kompensācijas autoriem un atlīdzība par viedtālruņiem (6)
Atgādinām, ka spēkā no 2005. gada ir grozījumi par atlīdzību, kas izmaksājama radošo darbu autoriem, izpildītājiem, aktieriem un filmu un mūzikas producentiem par viņu darbu kopēšanu privātai lietošanai datu nesējos – datoros, datoru ārējos cietajos diskos, datoru cietajos diskos, USB un viedtālruņos.
Latvijā DNA iekasēšana iekārtu un ierīču importa brīdī (vienu reizi DNA maksā importētāji, ievedot preci Latvijā) pastāv jau sen, taču
tagad grozījumi paredz papildināt sarakstu ar viedtelefoniem, bet no saraksta izslēgt DVD un CD matricas.
Diskusijās bieži tiek pieminēts, ka citās valstīs šāda kārtība neeksistē vai ir radikāli citāda, taču tā nav taisnība – 21 ES dalībvalstī šī sistēma darbojas jau vairāk nekā divdesmit gadus (atkarībā no valsts), bet pērnā gada decembrī ar Igaunijas parlamenta vienbalsīgu lēmumu (pirmo reizi Igaunijas parlamenta vēsturē) šim sarakstam pievienojās arī Igaunija.
Pirmējā sarakstā Igaunijā iekļautas 18 ierīces un iekārtas (tostarp – viedtālruņi), kamēr Latvijā bija 6, bet pēc labojumiem – paliks tikai pieci. Lietuvā sarakstā ir 32 ierīces.
Igaunijas gadījums ir īpašs arī ar to, ka deviņas radošās organizācijas vērsās tiesā pret valsti, lai pieprasītu kompensācijas par periodu no 2014. līdz 2018. gadam, kad Igaunijā šī datu nesēju atlīdzības kārtība netika regulēta. Pērnā gada decembrī stājās spēkā Tallinas apgabaltiesas pieņemtais lēmums piedzīt no valsts lielāko kompensāciju valsts vēsturē par labu deviņām organizācijām – 3,5 miljonus eiro + 656 eiro dienā līdz kompensācijas pilnīgai samaksai. Tiesa lēmumā turklāt norādīja, ka Igaunija ir viena no retajām valstīm Eiropas Savienībā, kur valsts nav radījusi taisnīgas kompensācijas sistēmu radošajiem cilvēkiem par viņu darbu reproducēšanu, tādēļ šis pienākums valstij jāizpilda ar atpakaļejošu datumu.
Tūlīt pēc tiesas lēmuma likumdošanas kļūdu par šādas DNA sistēmas neesamību steidzamības kārtā laboja Igaunijas parlaments,
16. decembrī vienbalsīgi pieņemot lēmumu par jauna DNA saraksta izveidi, ietverot tajā arī viedtelefonus.
Likums stāsies spēkā šī gada 1. aprīlī. Interesanti, ka vienreizējā maksa par viedtelefonu tā importa brīdī Igaunijā būs no 3 līdz 8 eiro, kamēr Latvijā KM izstrādātie grozījumi MK noteikumos paredz vien 1,50 eiro lielu atlīdzību.
Tiesas nolēmums par kompensāciju un datu nesēju atlīdzības apjomu gan īsti nav apmierinājis radošās organizācijas, jo Igaunijas autoru, izpildītāju un producentu pārstāvības apvienības uzskata, ka piešķirtā kompensācija un arī pats DNA apjoms turpmāk ir ievērojami par mazu: salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo līmeni, kas ir vidēji 1,42 eiro, rēķinot uz katru valsts iedzīvotāju (ne specifiski uz datu nesēju pircējiem), kamēr Igaunijā pieņemtais lēmums nozīmē tikai 0,42 eiro uz iedzīvotāju. Interesanti, ka Latvijā 2016. gadā šīs atlīdzības apjoms bija 0,17 eiro uz iedzīvotāju (tā kā saraksts nav mainīts kopš 2012. gada, tad arī šobrīd tas ir līdzīgs), Lietuvā – 1,07 eiro, bet, piemēram, Francijā – 3,50 eiro.