Kā informē politiķes birojā, trešdienas plenārsēdē EP pieņēma Melbārdes ziņojumu "Par efektīva politiskā ieguldījuma nodrošināšanu, īstenojot Eiropas Kultūras mantojuma gadu".

EP deputāte skaidrojusi, ka viņas ziņojums jāskata kā ceļa karte turpmāk darāmajam, lai Kultūras mantojuma gada panākumiem un iestrādēm būtu ilgstošs turpinājums nākotnē. Melbārde atzīmēja, ka ziņojumā bija svarīgi izcelt kultūras mantojuma vērtības daudzpusību. Viņas ieskatā, kultūras mantojums ir vērtība pati par sevi, nevis tikai piedēklis citām industrijām un nozarēm.

Politiķes skatījumā, kultūras mantojuma nozare Eiropā ir svarīgs izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēks, nodarbinot aptuveni 300 000 cilvēku, savukārt 7,8 miljoni darbvietu Eiropā ir ar to netieši saistītas.

"Īpašs izaugsmes virzītājspēks Eiropas Savienībā (ES) ir kultūras tūrisms, jo četri no desmit tūristiem izvēlas savu galamērķi atkarībā no tā kultūras piedāvājuma,"

savā uzrunā pirmdienas vakarā plenārsēdē par ziņojumu uzsvēra Melbārde.

Melbārde vērsa uzmanību, ka ziņojumā tiek uzsvērti arī kultūras mantojuma izglītības aspekti, jo kultūras mantojums bagātina izglītības procesu un saturu ar vērtībām un jaunām izglītošanās iespējām, savukārt izglītība ir nozīmīgākais līdzeklis kultūras mantojuma saglabāšanā un pārmantošanas ķēdes uzturēšanā.

Tāpat viņa uzsvēra, ka izglītības kontekstā viens no lieliem izaicinājumiem ir kvalificētu restaurācijas speciālistu un prasmīgu amatnieku trūkums. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt stabilu finansējumu profesionāļu sagatavošanai kultūras mantojuma jomās. Tāpat ir nepieciešams stiprināt paaudžu dialogu un meistaru un mācekļu attiecības prasmju pārmantošanai, akcentēja Melbārde.

Ziņojumā arī ir uzsvērta nepieciešamība izstrādāt visaptverošu ES satvaru ar atbilstīgu finansējumu, lai mērķtiecīgāk apzinātu un saglabātu digitālo mantojumu, ņemot vērā tā pieaugošo nozīmi, jo sevišķi pandēmijas ietekmē. Šajā ziņojumā ir atkārtoti pausts EP aicinājums izveidot Eiropas Komisijā labāk integrētu un koordinētu pieeju Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanā, uzlabojot iekšējo sadarbību starp dažādām politikas jomām un to administrācijām.

Tāpat ziņojumā tiek prasīts izveidot un atbilstošā līmenī finansēt tādu pastāvīgu platformu sadarbībai un koordinācijai kultūras mantojuma politikas jomā ES līmenī, kuras centrā būtu organizēta pilsoniskā sabiedrība.

EP deputāte pauda pārliecību, ka pieņemtais ziņojums kalpos par jaunu impulsu kultūras mantojuma vērtības novērtēšanai, saglabāšanai un pielietošanai ES un tās dalībvalstīs.

"Tajā skaitā, tas dos jaunas ierosmes, kā kultūras mantojums un tā saglabāšanas jomās uzkrātā pieredze un ekspertīze var dot ieguldījumu eiropeiskās dzīvesziņas stiprināšanā, Eiropas digitalizācijas un zaļā kursa prioritāšu īstenošanā, kā arī ilgtspējīgas ekonomikas stimulēšanā," debašu noslēgumā sacīja Melbārde.