Atbilstoši Covid-19 ietekmei būtiski samazinājies klātienes kultūras patēriņš: lai gan kopumā 80% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir apmeklējuši kultūras pasākumus un aktivitātes, būtiski ir palielinājies arī to īpatsvars, kuri gada laikā nav bijuši nevienā kultūras pasākumā: iepriekš šis rādītājs bija vien 5-8%, šogad tas Covid-19 ietekmē sasniedz 20%.
Daudzus iepriekšējos gadus populārākā kultūras aktivitāte iedzīvotājiem ir bijusi pagasta, pilsētas vai novada svētku apmeklēšana, bet 2020. gadā par tādu kļuvusi kultūrvēsturisko vietu apmeklēšana, ko kopumā darījuši 36% iedzīvotāju; tomēr arī šīs aktivitātes popularitāte Covid-19 ietekmē mazinājusies – pērn pilis, muižas, dārzus un parkus apmeklēja 58% respondentu.
"Pētījums, protams, skaidri uzrāda tendences, kuru izraisītājs ir negaidītais viesis Covid-19 - krasas izmaiņas paradumos, kas saistīti ar ārējiem apstākļiem, ar pandēmiju ieviestajiem drošības pasākumiem. Pandēmijas ietekme uz kultūras nozari būs ilgstoša, izmaiņas ilgtermiņā šobrīd ir grūti prognozējamas. Pēc pandēmijas beigām mūs gaida izaicinājums, kā kultūras patēriņam pievērst tos, kuri būs no tās atraduši. Un šī ietekme un izaicinājumi priekšā ir ne tikai kultūras nozarē Latvijā, bet arī visā pasaulē. Gan aizvadītajā gadā piesaistītie 20,7 miljoni eiro, gan šogad - jau 15 miljoni eiro - ļauj ne tikai finansiāli stabilizēt nozari, bet arī radīt jaunus produktus pēcpandēmijas laikam, kā arī pielāgoties jaunajiem apstākļiem, kad kultūras patēriņš aizvien vairāk migrē uz digitālo vidi. Daudzi pētījumā iezīmētie atzinumi korelē ar valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2021. - 2027. gadam, kuru centrālā ass ir tieši kultūras pieejamība," rezumē kultūras ministra Nauris Puntulis, uzsverot, ka “krīzē ir gan zaudējumi, gan iespējas. Šobrīd notiek mērķtiecīgs darbs pie finansējuma piesaistes pilnā nozares spektrā, lai no tās mēs iznāktu stiprāki.”