Ar dokumentālistiem Henrietu un Andreju Verhoustinskiem tiekamies viņu mājās Šampēterī. Laika nav daudz. Henrietai jālasa projektu pieteikumi Kultūrkapitāla fonda finansējumam, kur viņa ir divu ekspertu komisiju locekle, bet Andrejam tuvojas attālinātā lekcija Latvijas Kultūras akadēmijā topošajiem kino profesionāļiem. 

Pārsvarā saņēmām labas atsauksmes, bet bija arī cilvēki, kuri nesaprata to impresionistisko formu, kuriem likās, ka par haotisku, ka ir ņigu ņegu, ka neizstāstām lineāru dzīves stāstu. Bažījāmies arī, kā Pauls reaģēs uz to, bet viņš piezvanīja tajā pašā vakarā pēc pirmizrādes un bija priecīgs, ko viņš, protams, pauda savā humoristiskajā veidā. Viņš piezvanīja arī nākamajā rītā un teica:  “Ko nu mēs tagad iesāksim ar šo pārslavēto filmu?”, jo viņš bija saņēmis daudz pozitīvu atsauksmju.”

Andrejs: “Es ļoti ceru, ka mēs kā filmu veidotāji joprojām attīstāmies un ka tā līkne joprojām iet uz augšu. Grūti pateikt cik cilvēku ir noskatījušies “Lidiju”, Paula filmu LTV1 vienā nedēļas nogalē noskatījās 200 000 skatītāju. Tas ir diezgan neiedomājami priekš manis, priekš dokumentālā kino. Tur, protams, lielākā loma ir Paula fenomenam. Radās arī neliels skandāls, jo LTV neko par Paulu nerādīja tieši dzimšanas dienas vakarā. Bet man liekas, ka tas, ka LTV producē filmu par Paulu ir paliekošāk, nekā ja parāda vienu koncertu.”