Ar dokumentālistiem Henrietu un Andreju Verhoustinskiem tiekamies viņu mājās Šampēterī. Laika nav daudz. Henrietai jālasa projektu pieteikumi Kultūrkapitāla fonda finansējumam, kur viņa ir divu ekspertu komisiju locekle, bet Andrejam tuvojas attālinātā lekcija Latvijas Kultūras akadēmijā topošajiem kino profesionāļiem.
Pārsvarā saņēmām labas atsauksmes, bet bija arī cilvēki, kuri nesaprata to impresionistisko formu, kuriem likās, ka par haotisku, ka ir ņigu ņegu, ka neizstāstām lineāru dzīves stāstu. Bažījāmies arī, kā Pauls reaģēs uz to, bet viņš piezvanīja tajā pašā vakarā pēc pirmizrādes un bija priecīgs, ko viņš, protams, pauda savā humoristiskajā veidā. Viņš piezvanīja arī nākamajā rītā un teica: “Ko nu mēs tagad iesāksim ar šo pārslavēto filmu?”, jo viņš bija saņēmis daudz pozitīvu atsauksmju.”