Ūdris atzīst, ka "dzelzceļa, tilta, tribīnes un nākošgad manēžas celtniecības dēļ nevarēja izvērsties, kā gribētos. Turklāt – katrs kvadrātmetrs maksā naudu".

Latvijas izlases blokā atradīsies noliktavas, ārstu istabas, masāžas istabas, treneru istabas, atpūtas stūrītis un lielā izlases ģērbtuve, kas, kā pauž LHF pārstāvis, būs iekārtota atbilstoši labiem standartiem, netērējot pārāk daudz līdzekļu. LHF projekta attīstīšanā iesaistījās kā konsultanti, norādot uz hokejistu vēlmēm un ērtībām, kuras projektētāji un celtnieki varētu nezināt, stāstīja Ūdris.

Abi laukumi būs vienāda - olimpiskā standarta, izmēra. A laukumā, kas saukts arī par izlases laukumu, varēs aizvadīt spēles ar nelielu skatītāju daudzumu, jo tajā atradīsies tribīne. 

Otrs jeb B laukums tiks pielāgots paralimpiskā sporta kamanu hokejam. Tiks nodrošināts nepieciešamais aprīkojums un speciāli iekārtotas apmales. Arī viscaur hallei ir padomāts par pārvietošanās ērtībām cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Otrajā stāvā ierīkos kafejnīcu, trenažieru zāli un biroja telpas.

Ņemot vērā valsts epidemioloģisko situāciju, lai čempionāts varētu norisināties, hokejistiem čempionāta laikā būs jāizolējas no ārpasaules. Tomēr galīgais lēmums, kā tas tiks organizēts nav pieņemts.

"Tas izrietēs no situācijas, kāda būs Latvijā. Komiteja ir prezentējusi savu modeli un slimību profilakses centrs šo modeli ir akceptējis - komandas un tiesneši dzīvos vienā viesnīcā, un būs nodalītas zonas, kur drīkst atrasties vieni, kur otri, kur trešie, lai maksimāli izbēgtu no kontakta," norāda Ūdris.

Turklāt būtisks pandēmijas izaicinājums ir skatītāju iztrūkums. "Čempionāts parasti nes peļņu, šoreiz tā nebūs. Ceram, ka kaut ko atļaus. Vairs gan nebūs domas par naudu, bet par cilvēkiem, kuri grib redzēt hokeju. Bet viss atkarīgs no tā, kāda būs situācija, tas droši vien būs zināms tikai aprīļa beigās."

Lai halle būtu pilnībā pabeigta, atlicis pabeigt iekšdarbus, taču būtiskākais – uzlikt laukumus. Pie ledus halles būvniecības, ieskaitot nedēļas nogales, diendienā līdz vēlam vakaram strādā ap 100 cilvēku. "Jāsaka tā, celtnieki arī jūt atbildību pret halles nozīmīgumu," viņš saka.

Daugavas stadiona teritorija līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunota un izveidota par modernu kultūras un sporta kvartālu Grīziņkalnā. Daugavas stadiona ledus halle galvenokārt būs paredzēta hokeja, daiļslidošanas, šorttreka un kērlinga treniņprocesu nodrošināšanai un sacensībām, kultūras pasākumiem un kā pulcēšanās vieta Dziesmu un deju svētku dalībniekiem.

Kopējais projekta finansējums ir 67 560 868,06 eur, t.sk. ERAF finansējums 39 931 548,49 eur, valsts budžeta finansējums 5 546 744,82 eur, pašvaldības finansējums 1 500 000,00 eur, privātais finansējums 1 725 134,98 eur un neattiecināmās izmaksas 18 857 439,77.

Foto: Ielūkojies Daugavas stadiona pārbūves darbos.