Latviešu kultūras fenomens - Dziesmu svētki - 2023. gadā svinēs 150. gadskārtu. Līdz lielajai jubilejai plānots pabeigt ne tikai Mežaparka lielās estrādes pārbūvi, bet estrādes ēkā ierīkot arī svētkiem veltītu Rakstniecības un mūzikas muzeja veidotu ekspozīciju.
Tā ir Kultūras ministrijas un Rīgas domes kopīga apņemšanās. Uzkrāto materiālu ir tik daudz, ka, izraugoties ekspozīcijai atbilstošākos, eksperti kaislīgi diskutē. “Ja mēs nestrādātu attālināti, dažs labs būtu arī izvicinājies ar kladēm,” smejot stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja (turpmāk RMM) vadītāja Iveta Ruskule. Zoom sarunas trijotnē arī Dziesmu svētku muzeja ekspozīcijas muzikālā satura kurators Juris Vaivods.
Starp citu, TVNET ir pirmais medijs, kam muzeja ieceres attīstītāji atklāj detaļas par ekspozīcijas koncepciju. Pirmajos dokumentos minēta multimediāla instalācija “Lielākais koris pasaulē”, vizuāli un skaniski baudāma svētku norišu laika līnija, meditācijas vietas kormūzikas klausīšanās krēslos un svētku dalībnieku datu bāze. Drīz gaidāms uzsaukums sabiedrībai dalīties ar saviem Dziesmu svētku stāstiem.
Centrālais atslēgvārds - "Līgo"
Cik sena ir ideja par Dziesmu svētku muzeju?
Iveta Ruskule: “Manuprāt, šī ideja virmo gaisā jau kopš pagājušā gadsimta. Bet šis ir laimīgs zvaigžņu stāvoklis, kad, izkustinot estrādes būvniecību un estrādes sakārtošanu, vienlaikus tiek domāts arī par saturu. Muzejs arī ir vienīgais šobrīd zināmais un stabilais estrādes satura iemītnieks. Esam darba procesa pirmajā trešdaļā, un šī tapšana sakrīt ar ceļu uz Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadskārtu 2023. gadā. Tas ir tas brīdis, kad ekspozīcijai ir jābūt vaļā, jāskan, jāpiesaista apmeklētāji un jākļūst par notikumu.”