Juris Vaivods: “Mēs mēģinājām noķert galveno atslēgas vārdu. Dziesmu svētku karogs ir Līgo karogs un Dziesmu svētki jau izsenis bijuši centrēti ap Līgo svētkiem, tāpēc mēs šo dabas pilnbrieda laiku esam izvēlējušies par  galveno ekspozīcijas vadmotīvu. Arī “Laika līniju” mēs sāksim ar latviešu tradicionālās daudzbalsīgās jeb burdona dziedāšanas piemēru no 1777.gadā vācbaltieša Hupela izdotās grāmatas, tā ir viņa pierakstītā līgotne “Jānis sēde kalniņā”. Tālāk mēs nonākam pie “Jāņuvakara”, Emiļa Melngaiļa izvērstās kompozīcijas, kurā savukārt atrodam dažas Vīgneru Ernesta pierakstītās apdziedāšanās dziesmu melodijas 3. dziesmu svētkiem. Ir tik daudz interesantu sasauču! Gala beigās arī pats vārds “Līgo” - no lībiešu valodas tulkojumā nozīmē “Lai top!”. Varens atslēgvārds!”

Pirmais stāvs. “Laika līnija” un “Lielākais koris pasaulē”

Vai pēc arhitekta vizualizācijas pareizi noprotu - ekspozīcija būs izvietota divos stāvos?

Iveta Ruskule: “Jā! Pirmajā stāvā ir interaktīva ekspozīcija, kuras centrā ir “Lielākais koris pasaulē” un “Laika līnija”, kas ir interaktīvā vēstures un dārgumu siena. Tā izstāsta dziesmu svētku tradīcijas stāstu, sākot no laika mazliet pirms Pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku sākuma 1873. gadā, līdz mūsdienām, kur ir eksponēti vēsturiski artefakti un izstāstīts tradīcijas tapšanas un attīstības stāsts, iesaistītās vērtības, kas līdz ar Dziesmu svētku tradīciju ir modušās un attīstījušās mūsu kultūrā.”

Juris Vaivods: “Laika līnija” būs ļoti lakonisks stāstījums. Katriem svētkiem būs mazā pasīte, kur mēs iedosim pamatinformāciju - cik bija dalībnieku, kur tas notika, cik dziesmas tika atskaņotas un kas bija virsdiriģenti, bet tālāk sekos ļoti, ļoti rūpīgi atlasīti  emocionālākie artefakti un atmiņu stāsti. Katros Dziesmu svētkos būs atšķirīgs artefaktu izvietojums, vai tās būs vitrīnas, vai atvilktnītes, jo katru dziesmu svētku stāstam ir sava emocionālā atslēdziņa, kas iet cauri arī visai latviešu nācijas veidošanās vēsturei. Šī atslēdziņa gan latvietim, gan ārzemniekam uzreiz iedos īsu priekšstatu, kas tie ir bijuši par svētkiem. Tiks izstādīts kāds no artefaktiem, kuri tiek ļoti rūpīgi atlasīti no milzīgā klāsta. Tāpat vēlamies izrādīt godu personībām, bez kurām mēs dziesmu svētku tradīciju nevaram iedomāties. Būs arī spilgtākie dalībnieku atmiņu stāsti, kas uzburs svētku emocionālo gaisotni no dziesmu svētku dalībnieku skatupunkta un sajūtām. Tie tiks ieskaņoti un papildināti ar dziesmu svētkos atskaņoto  darbu fragmentiem.

Iveta Ruskule: “Piebildīšu, ka “Laika līnijas” konceptā mēs atstājam vietu arī turpinājumam, lai svētkiem, kas vēl notiks, būtu vieta šajā ekspozīcijā.”

Kā izpaudīsies instalācija “Lielākais koris pasaulē” ar 20 000 dziedātāju balsīm un daudziem monitoriem, kur paredzēta iespēja ieiet it kā starp dziedātāju rindām?  

Juris Vaivods: “Tas būs vēsturisks ieraksts, kurš tiks papildināts, lai būtu pārsteiguma momenti.”

Iveta Ruskule: “Lielā kora” centrā kā virsotne būs Emiļa Melngaiļa “Jāņuvakars”, kurā ir gan tautas mūzikas balsis, gan viņa kā komponista pienesums. Visos svētkos šīs dziesmas atskaņojums ir bijis notikums un arī izaicinājums šo dziesmu nodziedāt. Jo ne velti diriģents Sigvards Kļava apgalvo, ka grūti atrast kopkora ierakstu, kurā nav pieļautas kļūdas.”

Juris Vaivods: “Ir pāris versijas, kurās kopkoris spēj noturēties tonalitātē. Man pašam tuvākais šķiet Leonīda Vīgnera diriģētais Dziesmu svētku simtgades koncerta ieraksts 1973. gadā. Tas savā ziņā būtu simboliski, jo mēs pavisam drīz svinēsim Dziesmu svētku 150-gadi. Šī dziesma ir ciets rieksts kopkorim, bet tā, kā zināms, ir mūsu kultūras kanona mūzikas divpadsmitniekā, līdzīgi kā “Gaismas pils” un “Pūt vējiņi”, kurus ekspozīcijas apmeklētāji varēs izbaudīt klausāmajos krēslos. Ir arī vēl viena doma, bet par to vēl nerunāsim.” (Noslēpumaini pasmaida.)

Bauda garantēta! Kormūzikas klausīšanās krēsli

Par kormūzikas klausīšanās krēsliem runājot, muzeja prezentācijas materiālā tie minēti kā meditācijas vietas ar skatu uz Mežaparka priedēm. Cik tādu būs un vai tajos drīkstēs uzkavēties neierobežoti ilgi?

Juris Vaivods: Būs pieci tādi krēsli, aprīkoti ar austiņām, kurās nebūs dzirdams citu apmeklētāju radītais troksnis vai fons. Piemēram, “Lielākajam pasaules korim” būs zināms laika solis, pēc kura šis multimediālais piedzīvojums atkārtosies. Un, lai šīs abas norises savā starpā nekonfliktētu, krēsli tiks speciāli aprīkoti. Dziesmas būs sagrupētas, atdodot godu mūsu kordziedātāju bībelei, Jāņa Cimzes izdotajai “Dziesmu rotai” - “Dārza puķes” un “Lauku puķes”. “Dārza puķēs”, protams, būs latviešu komponistu oriģināldarbi  - vispopulārākās kora dziesmas, bez kurām mēs nevaram iedomāties Dziesmu svētkus, kā “Gaismas pils”, “Jāņuvakars”, “Saule, Pērkons, Daugava”, “Mūžu mūžos būs dziesma”, “Manai dzimtenei” u.c. Bet starp dziedātājiem mīļākajām Lauka puķēm atradīsiet “Pūt vējiņi”, “Rīga dimd”, “Krauklīt’s sēž ozolā”, “Tumša nakte, zaļa zāle” utt.

Mums ir iecere dziesmu svētku kopkora skaņu paspilgtināt, padarīt to vēl suģestējošāku, bet visus noslēpumus neatklāsim, tikai varu apsolīt, ka muzikāla bauda būs garantēta!

Sīva konkurence dziesmu vidū

Kurš ir gados jaunākais komponists, ko varēs dzirdēt klausāmajos krēslos?

Juris Vaivods: Zinot, cik sīva ir konkurence un laika pārbaude, kas nosaka dziesmas ilgmūžību svētku kopkorī, tad laikam jau tas būs Mārtiņš Brauns. Bet ar laiku gan jau vēl kāda dziesma izcīnīs tur savu vietu. Dziesmu atlasē es vadījos no tā, bez kurām dziesmām mēs objektīvi nevaram iedomāties Dziesmu svētkus. Protams, katrs vērtējums būs subjektīvs, bet objektivitāte ir tajā, cik reizes tā dziesma ir skanējusi kopkorī. Protams, jaunākie darbi ir saprotamu iemeslu dēļ mazāk skanējuši, bet mēs jau varam nojaust, kurai dziesmai būs ilgdzīvošanas spējas. Klausāmajos krēslos pārsvarā, ar dažiem izņēmumiem, būs piedāvātas a capella dziesmas, jo tieši ar šo tradīciju mūsu svētki ir uzņemti UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Iveta Ruskule: “Bet augšā, Kopienas telpā, varēs noklausīties itin visas dziesmas. Ļoti svarīga ir arī kordziedāšanas repertuāra arvien tālāka pilnveide un jaundarbu tapšana. 

Arī Latvijas valsts himna tapa kā viens no priekšlikumiem dziesmu svētku repertuāram, lai būtu latviešiem savas oriģinālās kordziesmas. Baumaņu Kārlis toreiz no Pēterburgas uz Rīgu svētku organizatoriem atsūtīja vairākas dziesmas ar piebildi, ka varbūt kāda no tām der svētku repertuāram.

Tā arī tas repertuārs ir veidojies no svētkiem uz svētkiem. Es nezinu, Juri, vai uz šiem svētkiem ir paredzēti kādi jaundarbi?”

Juris Vaivods: Godīgi sakot, neesmu iedziļinājies, bet noteikti būs, jo tāda vienmēr ir bijusi svētku tradīcija un sūtība.

Otrais stāvs. “Kopienas telpa” un dalībnieku datu bāze

Noprotu, ka otrajā stāvā, “Kopienas telpā” būs pieejama arī Dziesmu svētku dalībnieku datu bāze? Kas tajā katram būs par sevi atrodams?

Iveta Ruskule: “Tā ir bāze, ko mēs gribētu veidot, sadarbojoties ar Dziesmu svētku dalībniekiem. Mēs pieņemam, ka katra Latvijas iedzīvotāja ģimenē ir kāds, kurš ir bijis Dziesmu svētku dalībnieks vai ir šobrīd, vai būs nākotnē. Mēs gribētu tajā iekļaut visu zināmo svētku dalībnieku vārdus, uzvārdus un piederību pie kolektīva. Apmeklētājs varētu aiziet uz muzeju, ieklikšķināt pēc saviem dzimtas atslēgvārdiem un atrast kādu savu radinieku, kurš ir bijis dalībnieks. Tas varētu būt ļoti aizraujoši. Šajā bāzē mēs vāksim arī Dziesmu svētku stāstus un atmiņas par dalību svētkos. Šo akciju izsludināsim publiski drīz pēc Lieldienām. Mēs tajā uzrunāsim sabiedrību, visas kopienas, lai visi būtu iesaistīti. Ļoti ceram, ka būs atsaucība, iesūtot šos stāstus, daļa no kuriem varbūt kļūs arī par ekspozīcijas sastāvdaļu. No šiem stāstiem režisors varēs iedvesmoties video darbiem, un pārējā daļa veidos mūsu kopējo atmiņu par dalību Dziesmu svētkos un varbūt izcels brīžus, kas nav oficiālajās grāmatās ierakstīti.”

Visu Dziesmu svētku audio vienuviet

Juris Vaivods: “Papildinot Ivetas teikto par Kopienas telpu, mums ir doma, ka tur varētu uzglabāt visus Dziesmu svētku audio un video ierakstus. Ja ieradīsies apmeklētājs un gribēs paklausīties, jau sākot no 1948. gada Dziesmu svētkiem, viņš varēs noklausīties kaut vai visus iespējamos ierakstus. Tā būs telpa, kuru tik tiešām varēs veidot kā izpētes un abpusēja pienesuma telpu. Mēs ceram, ka vēl ir iespēja kādas mājas bēniņos, kādā atvilktnē vai albumā atrast unikālas Dziesmu svētku liecības, artefaktus vai stāstus, ar ko cilvēki būtu gatavi padalīties. 

Iveta Ruskule: “Kopienas telpa būs veltīta arī tam, lai varētu satikties vairākas Dziesmu svētku tradīcijā iesaistītās kopienas. Gan dalībnieki, gan arī to veidotāji, vadītāji. Tur būs vieta gan semināriem, gan maināmajām izstādēm, gan arī ļoti nozīmīgai sadaļai - muzejpedagoģiskajām nodarbībām, lai veidotu izpratni par šo tradīciju jaunajā paaudzē, motivētu nākotnes svētku dalībniekus un iedegtu dzirksti viņu acīs. Otrajā stāvā arī glabāsies ar Dziesmu svētku izpēti saistītie materiāli, piemēram, visi pieejamie svētku repertuāru krājumi. Tā būs vieta, kur uzkavēties, iepazīt svētku materiālus.

Proporcionāli, cik liela nozīme ekspozīcijā atvēlēta dejai?

Juris Vaivods: “Pirmais vārds svētku nosaukumā vienmēr ir bijis dziesmai. Deju svētki ienāk pusgadsimtu vēlāk pēc Dziesmu svētku tradīcijas sākuma. Taču dejai šajā ekspozīcijā tiks izrādīta goda vieta. Līdzīgi kā pārējiem dalībniekiem, bez kuriem mēs šodien Dziesmu svētkus nevaram iedomāties, - pūtēju orķestriem, simfoniskajiem orķestriem, kokļu ansambļiem, tautastērpu darinātājiem, etnogrāfiskajiem ansambļiem, tautas daiļamata meistariem. Par visiem mēs centīsimies padomāt.”

Pieminēti visi Dziesmu svētku “satelīti”

Pie Kopienas pieminēta arī Lietuva un Igaunija. Kā kaimiņvalstis tur būs redzamas?

Iveta Ruskule: “Mums noteikti veidosies sadarbība ar Lietuvu un Igauniju, jo ne velti visi kopā veidojam pasaules atmiņu, kā arī ir arī “Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki”. Iespējams, tās būs konferences vai apmaiņas izstādes, kas arī mūsu apmeklētājiem varētu pastāstīt, kādas ir Igaunijas un Lietuvas dziesmu svētku vērtības un aktualitātes.”

Juris Vaivods: “Mēs esam domājuši arī par mazajiem satelītiem. Laika līnija ir par latviešu Vispārējiem dziesmu svētkiem. Bet mēs, protams, pieskarsimies arī Baltijas valstu studentu dziesmu svētkiem, trimdas latviešu dziesmu svētkiem, dziesmu dienām. Šis saraksts ir visai garš, bet tam visam vieta atradīsies, un kopienas telpā informācija tiks apkopota. Gods tiks izrādīts arī vācbaltiešiem, no kuriem latvieši aizguva Dziesmu svētku modeli.”

Varbūt varat nosaukt dažus vērtīgākos artefaktus, ko varēs aplūkot muzejā?

Juris Vaivods: “Tur būs skatāma Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju” - pirmatnējā  Latvijas valsts himnas versija do mažorā vīru sastāvam. Nezinu, cik mēs, Iveta, daudz drīkstam jau atklāt par atlasītajiem artefaktiem, bet varu teikt, ka tie būs tādi, kuriem ir emocionāla nozīme vai stāsts.

Karstas diskusijas par vēstures izpratni

Par ko jūs radošajā komandā visvairāk strīdaties?

(Abi sirsnīgi iesmejas.) 

Iveta Ruskule: “Pēdējais karstākais strīds bija par Jāzepa Vītola spilgtākās pieminēšanas brīdi laika līnijas personību kontekstā (smejas). Es domāju, ja mēs nestrādātu attālināti, tad dažs labs būtu arī izvicinājies ar kladēm. Protams, tie ir gan strīdi, gan diskusijas.”

Juris Vaivods: “Man ir prieks, ka Kristīne Želve ir mūsu komandā, jo viņa ir kino aprindu cilvēks ar spilgtu vizuālo domāšanu un izstāžu veidošanas pieredzi. Viņa personīgi nav bijusi iekšā Dziesmu svētku kustībā “no galvas līdz kājām”, tāpēc viņai ir neitrāls skats no malas. Viņa redz, kam tur ir jābūt, lai cilvēkam, kas šo ekspozīciju skatīsies, būtu interesanti. Un Kristīne ar savu svaigo skatījumu reizēm dzirksteles mēdz piešķilt, bet tas ir ļoti svarīgi, lai izkļūtu no stereotipiem vai klišejām!

Vai, veidojot šo ekspozīciju, iedvesmojaties no kādiem piemēriem ārvalstīs vai šis būs pašu veidots, oriģināls muzeja koncepts?

Iveta Ruskule: Mums tāda konkrēta muzeja piemēra nav. Es zinu, ka

Austris Mailītis (Mežaparka estrādes pārbūves arhitekts), veidojot šo visu un iecerot kopējo noskaņu arhitektūrā un sajūtās, ļoti ietekmējas no Arvo Perta centra.

Viņš to ļoti bieži piemin. Tehnoloģijas nav pašmērķis, šoreiz ir mērķis ļaut piedzīvot tieši Dziesmu svētku sajūtu arī svētku starplaikā - šo būšanu starp daudz, daudz balsīm un emocijām. Lai to varētu izdarīt, tehnoloģijas vienkārši ir brīnišķīgs palīgs. Un tā pieeja, kas būs “Lielākajā korī pasaulē”, būs diezgan oriģināla. Šobrīd nav māksla izlikt daudz monitoru, bet drīzāk tiešām tos izmantot gudri, lai tie sasniedz vajadzīgo rezultātu.

Juris Vaivods: Austris tik tiešām bija iedvesmots no tā, kā Arvo Perta centrs ir iekļāvies dabā. Un viņš arī to mēģina iedzīvināt Dziesmu svētku muzejā, jo Mežaparks ir pasakaina vieta, kur sēžot klausāmajos krēslos, skatoties priedēs un baudot mūziku, apmeklētājam būs iespēja saplūst ar dabu un piedzīvot ko neikdienišķu.

Darbs turpinās, par spīti grūtiem laikiem

Vai, radot ekspozīciju, veidosies arī jauna darba komanda, kas turpinās pētniecisko darbu pēc ekspozīcijas atklāšanas?

Iveta Ruskule: “Šis ir ļoti liels komandas darbs, kur ļoti lielu ieguldījumu veic Rakstniecības un mūzikas muzeja eksperti mūzikas vēstures jomā. Protams, mums ir Juris Vaivods muzikālā satura kurators, ir Kristīne Želve, kas režisē laika līnijas saturu. Mēs to darām arī ļoti ciešā sadarbībā ar arhitektu Austri Mailīti, Nacionālo kultūras centru, piesaistītiem ekspertiem, konsultantiem, māksliniekiem, bet es ļoti gribu cerēt, ka vismaz viens vai divi no cilvēkiem, kas šobrīd strādā, veidos šīs jaunās RMM struktūrvienības pamatu, tur būs vajadzīgs nopietns pamatpersonāls, kas šo ekspozīciju apkalpos, reklamēs, veidos komunikācijas un izglītojošos pasākumu, uzturēs Kopienas telpas saturu, radīs izstādes un organizēs pasākumus. Vispār Rakstniecības un mūzikas muzejs, kas šobrīd ir bez savām ekspozīciju telpām, esam ļoti priecīgi par šādu, lai arī darbietilpīgu un sarežģītu, bet prestižu attīstības projektu.

Kādi ir tuvākie soļi ceļā uz ekspozīcijas atklāšanu?   

Iveta Ruskule: “Šodien (3. martā) prezentējām ieceri Dziesmu svētku padomei, savukārt pēc Lieldienām publiski izsludināsim tautas stāstu akciju. Šovasar plānojam saradīt saturu “Laika līnijai” un “Lielākā kora pasaulē” audiovizuālos darbus. Tāpēc ļoti ceram, ka šogad būs arī kāds brīdis, kad varēs kopā dziedāt. Tas, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē top šai tradīcijai veltīta ekspozīcija par spīti šim laikam, ir ļoti cerīgs un gaišs notikums.  

Ekspozīcijas veidošanas komandā arī arhitekts Austris Mailītis, režisore Kristīne Želve, RMM mākslas eksperti Ieva Ezeriete, Solvita Puķīte, Rūta Līcīte, Dzintars Gilba, Izglītības un satura nodaļas vadītāja Liega Piešiņa, Komunikācijas un mārketinga nodaļas vadītāja Indra Vīlipsone, dramaturģe Rasa Bugavičūte-Pēce.