Saeimā tika iesniegta likumprojektu pakete ar grozījumiem Muzeju likumā, Kultūras institūciju likumā un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. To mērķis ir noteikt, ka muzeji varēs darboties arī kā atvasinātas publiskas personas, un personas, kas ziedos muzejiem par to varēs saņemt nodokļu atvieglojumus.

Šodien Saeima apstiprināja grozījumus Muzeju likumā un Kultūras institūciju likumā, taču parlamentam vēl jāskata plānotās izmaiņas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Kultūras institūciju likumā līdz šim likumā bija noteikts, ka valsts kultūras institūcijas, kas veic vienu vai vairākas likumā noteiktās funkcijas kultūras jomā, ir - valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības un valsts kontrolētas kapitālsabiedrības, taču šodien pieņemtie grozījumi nosaka, ka valsts kultūras institūcijas var būt arī atvasinātas publiskas personas.

Tāpat likums papildināts ar normu, kas nosaka, ka atvasinātas publiskas personas valsts budžeta līdzekļus var saņemt tikai noteiktu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai vai uzdevumu pildīšanai. Vienlaikus noteikts, ka atvasinātas publiskas personas papildu finanšu līdzekļus var saņemt ziedojumu vai dāvinājumu veidā, saimnieciskās darbības ieņēmumu veidā, kā arī citu normatīvajos aktos paredzētu ieņēmumu veidā.

Savukārt Muzeju likumā ieviestas izmaiņas muzeju iedalījumā, nosakot, ka muzejus atkarībā no to

dibinātāja un finansējuma avota iedala publiskajos, autonomajos un privātajos muzejos. Publiskie muzeji ir valsts, pašvaldības vai vairāku pašvaldību un autonomie muzeji, savukārt valsts muzeji ir Ministru kabineta dibinātas iestādes, to struktūrvienības, kā arī atvasinātas publiskas personas.

Turpretī pašvaldības vai vairāku pašvaldību muzeji ir pašvaldību dibinātas iestādes, to struktūrvienības, kā arī pašvaldību struktūrvienības. Šā likuma izpratnē par pašvaldību muzejiem uzskatāmi arī muzeji, kurus kā biedrības vai nodibinājumus dibinājusi pašvaldība vai vairākas pašvaldības, vai biedrība, kuras biedrs ir attiecīgā pašvaldība.

Savukārt autonomie muzeji ir publisko tiesību juridisko personu, piemēram, valsts augstskolu, valsts zinātnisko institūtu, izņemot pašvaldību, izveidotas iestādes vai to struktūrvienības, kuras īsteno šajā likumā noteiktās muzeja pamatfunkcijas, un privāto tiesību juridiskās personas, kuru dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, vai to struktūrvienības, kuras īsteno šajā likumā noteiktās muzeja pamatfunkcijas.

Un privātie muzeji ir privāto tiesību juridisko personu vai fizisko personu dibinātas institūcijas vai šo

institūciju struktūrvienības, tostarp komercsabiedrības, biedrības, nodibinājumi, kuras īsteno šajā likumā noteiktās muzeja pamatfunkcijas.

Saeima pieņēma grozījumus, kas nosaka, ka valsts muzejus jeb iestādes un valsts muzejus jeb atvasinātas publiskas personas dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Kultūras ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma, konsultējoties ar Muzeju padomi. Vienlaikus to nolikumus apstiprina Ministru kabinets.

Muzejus - valsts iestāžu struktūrvienības - dibina, reorganizē un likvidē iestādes vadītājs, konsultējoties ar Muzeju padomi, savukārt valsts muzejs kā atvasināta publiska persona atrodas tā ministra institucionālā pārraudzībā, kurš ir atbildīgs par attiecīgā muzeja darbības jomu. Tikmēr pašvaldības muzeju dibina pašvaldība vai vairākas pašvaldības, un pašvaldību muzeju nolikumus apstiprina to dibinātāji. Tāpat arī pašvaldību muzejus dibina, reorganizē un likvidē, konsultējoties ar Muzeju padomi.

Vienlaikus autonomus muzejus un privātus muzejus dibina, reorganizē un likvidē to īpašnieki, kamēr valsts muzejs, kas ir kā iestāde, var tikt reorganizēts par valsts muzeju - atvasinātu publisku personu, ja Ministru kabinets pieņem attiecīgu lēmumu.

Akreditēto muzeju reorganizācijas un likvidācijas gadījumos attiecīgā muzeja dibinātājam ir pienākums konsultēties ar Muzeju padomi par turpmāko rīcību ar Nacionālajā krājumā iekļautajiem attiecīgā muzeja priekšmetiem un veikt muzeja krājuma atsavināšanu.

Tāpat pielemts, ka valsts muzejam, pašvaldības (pašvaldību) muzejam un publisko tiesību juridisko personu muzejam ir pienākums akreditēties ne agrāk kā triju un ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc tā dibināšanas. Kamēr privāto tiesību juridiskās personas muzejam un privātajam muzejam ir tiesības pieteikties akreditācijai, ja muzejs pēc tā dibināšanas darbojies vismaz trīs gadus. Ministru kabinets attiecīgi nosaka muzeju akreditācijas kārtību.

Grozījumos Muzeju likumā arī iestrādāta norma, kas nosaka, ka uz valsts muzeja direktora amatu izsludina atklātu konkursu. Valsts muzeja direktoru pieņem darbā uz pieciem gadiem un atbrīvo no darba ministrs, kura padotībā atrodas attiecīgais valsts muzejs. Sešus mēnešus pirms valsts muzeja vadītāja pilnvaru termiņa beigām attiecīgais ministrs, konsultējoties ar Muzeju padomi, var pieņemt lēmumu par amatā esošā direktora pilnvaru termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem.

Likumā arī atrunāta muzeja krājuma komisija, tās sastāvs un kompetence