Grīna skaidroja, ka citu izskaidrojumu, kā lielo tirgotāju un tehnoloģiju uzņēmumu lobija ietekmi uz atsevišķām partijām, ir grūti atrast.
Viņa minēja Latvijai "hrestomātisku" piemēru - atkritumu depozīta sistēmas ieviešanas vilkšana garumā vairāk nekā divdesmit gadus.
"Ir taču saprotams, ka pret šo sistēmas ieviešanu darbojās spēcīgs naudīgo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu lobijs. Un politiskais lēmums nāca grūti un ilgi, bet tikmēr iepriekšējās sistēmas uzturētāji varēja pelnīt. Pretēji elementārai loģikai, vides aizsardzības prasībām un valsts interesēm lēmuma pieņemšana tika atlikta un atlikta. Analoģija, manuprāt, ļoti skaidra," akcentēja LaIPA izpilddirektore.
Viņa norādīja, ka DNA jautājumā situācija ir līdzīga - dažu tirgotāju un tehnoloģiju nozares spēlētāju intereses spēlē nozīmīgāku lomu nekā argumenti, starptautiskā pieredze, nebūt ne pelnošākās kultūras jomas un radošo industriju cilvēku tiesības uz taisnīgu atlīdzību par savu darbu. Pēc Grīnas paustā, zīmīgi, ka būtībā Ministru kabineta lēmums par datu nesēju saraksta precizēšanu ir "tīri tehnisks", nevis politisks jautājums. Tas neskar ne valsts budžetu, ne sabiedrības intereses, ne atlīdzības administrēšanu no valsts puses, kā tas, piemēram, ir nodevu vai nodokļu gadījumā.
Sistēma pierādījusi savu efektivitāti
Jautāta, kāpēc datu nesēju saraksta precizēšana, ir tik būtiska kultūras nozarei un kāds būs mākslinieku un arī sabiedrības ieguvums, LaIPA izpilddirektore aicināja izšķirt divas atsevišķas un būtiskas nianses. Pirmā ir kopējā intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmas sakārtošana un DNA ir nozīmīga daļa no šīs sistēmas. Turklāt, pēc Grīnas paustā, tā ir pierādījusi savu efektivitāti daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, gan arī citviet pasaulē.