Saistībā ar datu nesēju atlīdzību (DNA), iespējams, uz atsevišķām partijām spēcīgi darbojas lielo tirgotāju un tehnoloģiju uzņēmumu lobijs, komentējot koalīcijas nevienprātību par DNA piemērošanu tālruņiem un datoru detaļām, pauda Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.
Vilcināšanos ar datu nesēju atlīdzības lēmumu salīdzina ar savulaik gauso atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu
Atskats vēsturē
Viņa atzīmēja, ka, lai labāk saprastu situāciju, nepieciešama neliela atkāpe vēsturē, proti, jau 2012. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu par DNA iekļauto iekārtu saraksta neatbilstību Satversmei un savā lēmumā tā uzdeva Ministru kabinetam regulāri atjaunot un precizēt datu nesēju iekārtu sarakstu saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām.
Tāpat Grīna akcentēja, ka kopš 2012. gada tas nav darīts ne reizi, bet "diskusijas" par viedtālruņu iekļaušanu sarakstā ilgst jau gadiem. Viņas ieskatā, tas nav nekas jauns un lielajiem tirgotājiem un tehnoloģiju uzņēmumiem negaidīts, turklāt šādam lēmumam bija jābūt jau sen.
"Paldies Kultūras ministrijai (KM) un ministram, ka šajā radošo cilvēku cīņā mūsu nozares ministrija ir ieņēmusi stingru nostāju, saprotot, ka arī autoriem, izpildītājiem, producentiem - turklāt - ne tikai mūzikas jomā - ir tiesības saņemt atlīdzību kopējās autortiesību un blakustiesību sistēmas ietvaros," uzsvēra LaIPA izpilddirektore.
Lielo tirgotāju un tehnoloģiju uzņēmumu lobijs
Viņa norādīja, ka var izteikt tikai minējumus, kāpēc "tik vienkāršā jautājumā" koalīcijas partijas pauž tik nevienprātīgu nostāju - vai nu tā ir neizpratne par autortiesību un blakus sistēmas funkcionēšanu tiesiskā valstī, vai nu tā ir atsevišķu lielo uzņēmumu ietekme uz lēmumu pieņēmējiem, vai arī klajš populisms - šādi vēršoties pret radošajiem cilvēkiem, mēģināt pierādīt "kādu iedomātu sabiedrības interešu aizstāvību" savas popularitātes celšanai.
Grīna skaidroja, ka citu izskaidrojumu, kā lielo tirgotāju un tehnoloģiju uzņēmumu lobija ietekmi uz atsevišķām partijām, ir grūti atrast.
Viņa minēja Latvijai "hrestomātisku" piemēru - atkritumu depozīta sistēmas ieviešanas vilkšana garumā vairāk nekā divdesmit gadus.
"Ir taču saprotams, ka pret šo sistēmas ieviešanu darbojās spēcīgs naudīgo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu lobijs. Un politiskais lēmums nāca grūti un ilgi, bet tikmēr iepriekšējās sistēmas uzturētāji varēja pelnīt. Pretēji elementārai loģikai, vides aizsardzības prasībām un valsts interesēm lēmuma pieņemšana tika atlikta un atlikta. Analoģija, manuprāt, ļoti skaidra," akcentēja LaIPA izpilddirektore.
Viņa norādīja, ka DNA jautājumā situācija ir līdzīga - dažu tirgotāju un tehnoloģiju nozares spēlētāju intereses spēlē nozīmīgāku lomu nekā argumenti, starptautiskā pieredze, nebūt ne pelnošākās kultūras jomas un radošo industriju cilvēku tiesības uz taisnīgu atlīdzību par savu darbu. Pēc Grīnas paustā, zīmīgi, ka būtībā Ministru kabineta lēmums par datu nesēju saraksta precizēšanu ir "tīri tehnisks", nevis politisks jautājums. Tas neskar ne valsts budžetu, ne sabiedrības intereses, ne atlīdzības administrēšanu no valsts puses, kā tas, piemēram, ir nodevu vai nodokļu gadījumā.
Sistēma pierādījusi savu efektivitāti
Jautāta, kāpēc datu nesēju saraksta precizēšana, ir tik būtiska kultūras nozarei un kāds būs mākslinieku un arī sabiedrības ieguvums, LaIPA izpilddirektore aicināja izšķirt divas atsevišķas un būtiskas nianses. Pirmā ir kopējā intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmas sakārtošana un DNA ir nozīmīga daļa no šīs sistēmas. Turklāt, pēc Grīnas paustā, tā ir pierādījusi savu efektivitāti daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, gan arī citviet pasaulē.
Viņa akcentēja, ka otrā daļa attiecas tieši uz kultūras nozares un radošo industriju cilvēkiem. Pēc Grīnas domām, autoratlīdzības un datu nesēju atlīdzības īpatsvars autoru, izpildītāju, aktieru, mākslinieku, producentu ienākumos ir nozīmīgs. Turklāt šajos apstākļos, kad faktiski ir izslēgta jebkāda cita veida ienākumu gūšana no publiskajiem koncertiem, pasākumiem, izrādēm, izstādēm vai citiem kultūras pasākumiem, atsevišķiem radošajiem cilvēkiem tas pat paliek teju vienīgais ienākumu gūšanas veids.
"Attiecībā par sabiedrības ieguvumiem es varētu jautājumu pagriezt citādi: sabiedrība no DNA neko nezaudēs. Pērkot viedtālruni par 600 eiro, diezin vai piemērotā DNA 1,50 eiro apmērā ir nozīmīgs rādītājs vai konkrētā pircēja "zaudējums", arī gala cenu DNA neietekmē - to pierāda jau līdzšinējo DNA sarakstā iekļauto datu nesēju cenas tirgū. Savukārt kultūras un radošo industriju nozarei tas ir nozīmīgs un būtisks ieguvums," skaidroja LaIPA izpilddirektore.
Jau ziņots, ka koalīcijā vēl nav vienprātības par KM iecerēto datu nesēju atlīdzības (DNA) piemērošanu tālruņiem un datoru daļām, izriet no premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā pēc Sadarbības sanāksmes sēdes. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pirmdienas sēdē ziņoja un izstāstīja savus argumentus tam, kāpēc DNA piemērošanas saraksts būtu atjaunojams ar mūsdienu tehnoloģiskajām ierīcēm, piemēram, tālruņiem, taču koalīcijā viņš neguva pilnu atbalstu.
Kariņš sacīja, ka Puntulis turpinās tikties ar Saeimas frakcijām, lai stāstītu, kāpēc šo būtu nepieciešams ieviest.