Viens no latviešu tēlotājmākslas vecmeistariem - aktieris Juris Strenga (83) šo pandēmijas laiku "pārziemo" laukos, Klapkalnciemā. Tiesa, top arī daži ar teātri saistīti projekti, taču sajūta, strādājot attālināti, viņaprāt, ir sirreāla.
Juris Strenga: Tā ir mazliet sirreāla sajūta – iestudēt izrādes, kuras neredz skatītāji
Sarunā ar žurnālu "Vakara Ziņas" pieredzējušais aktieris apstiprina, ka teātri turpina iestudēt izrādes, taču klātienē skatītāji jau labu laiku ar aktieriem nav tikušies.
"Mēs jau strādājam, un man šķiet, ka ar tiem iestudējumiem, kas tagad tapuši, varētu nodrošināt vairākas sezonas. Bet, tēlaini izsakoties, visas jaunās izrādes ir noliktas uz ledus, un man jau liekas, ka noliks arī šo," viņš saka, pieminot Ežēna Jonesko absurda lugu "Degunradži", kuru Dailes teātrī iestudē ungāru režisors.
Pats Strenga šajā pandēmijas laikā daudz staigā gar jūru, tiesa, viņam nepatīk, ka pastaigai nav konkrēta mērķa. "Vismaz varētu aiziet līdz kaimiņu ciemam un pasēdēt kafejnīcā, bet arī to pašreiz nevar, jo nedrīkst sēdēt kafejnīcā un nedrīkst dzert alkoholu," viņš saka.
Viņš arī daudz lasa un gatavojas pavasara dārza darbiem.
Šo Covid-19 periodu viņš uztver filosofiski. Viņaprāt, vīruss ir vispārēja zemeslodes atriebība.
"Tik riebīgu sugu kā cilvēks zemeslode vēl nekad nav piedzīvojusi – viņi izrok tuneļus, iznīcina atmosfēru un leduslāčus,"
saka Strenga.
Viņš uzskata, ka cilvēce ir pelnījusi šo pandēmiju.
Paralēli dārza darbiem Strenga gatavo arī savu jauno grāmatu "Mana grāmatvedība", kurā aktieris reflektē par savu dzīvi teātrī.
Par aktieri
Aktieris ir dzimis Rīgā. Bērnību pavadījis Krimuldā. Mācījies Krimuldas ciema septiņgadīgajā skolā, Siguldas pilsētas 1. vidusskolā, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, kur 1958. gadā ieguvis kordiriģenta un dziedāšanas skolotāja kvalifikāciju. Tajā pašā gadā kļuvis par Dailes teātra aktieri, kurā bez pārtraukumiem strādāja līdz 2009. gada vasarai. 1962. gadā beidzis Dailes teātra III studiju. Sākot ar 1960. gadu beigām Juris Strenga kļuva par Dailes teātra režisoru. Līdzās darbam teātrī, Strenga filmējies kino gan Rīgas, gan citu Padomju Savienības kinostudiju filmās.
Strenga iedziedājis vairākas populāras dziesmas. Kinofilmas "Elpojiet dziļi" ("Četri balti krekli") skaņu celiņam viņš ierakstīja I. Kalniņa dziesmas "Dzeguzes balss" un "Cik mēs viens par otru zinām", tās izdotas filmas mūzikas albumā 2014. gadā. 1968. gadā TV muzikālajā filmā "Muzikālais kokteilis" Strenga izpilda Imanta Kalniņa dziesmu "Balāde par baltajiem kuģiem". 1977. gada kinofilmā "Kļūstiet mana sievasmāte!" u.c.
1978. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu, bet 1987. gadā - Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu.