Tieši tā - "Helmūts Ņūtons: piedauzīgais skaistums" (Helmut Newton: The Bad and the Beautiful) - arī nosaukta jauna dokumentālā filma par fotogrāfa dzīvi un daiļradi, kas šobrīd skatāma "LMT Viedtelevīzijā".

Būdams viens no diženākajiem fotogrāfijas meistariem, Ņūtons visā pasaulē kļuva slavens, pētot un izceļot sievietes ķermeni.

Režisora Gero fon Boema (Gero von Boehm) filmā atklātās intervijās tādas slavenības kā Greisa Džonsa, Šarlote Remplinga, Izabella Rosellīni, Anna Vintūra un citas, arī sieva Džūna, dalās pārdomās par Ņūtona dzīvi un mantojumu un paliek viņa darbu centrā provokatīvos, netradicionālos un dažkārt graujošos sieviešu tēlos.

Starp citu, šī ir jau otrā filma, kuru Boems veidojis par Ņūtonu (pirmā bija "Helmūts Ņūtons – mana dzīve", 2002).

Ņūtona unikālā un pārsteidzošā sieviešu attēlošanas maniere vēl joprojām raisa strīdīgu jautājumu: kas Ņūtonam bija šīs sievietes – subjekti vai objekti? Veidojot pretrunīgā ģēnija portretu, filmā iekļauti arī ģimenes un arhīvu kadri un, protams, fotogrāfijas.

Iedvesmu smēlies savās Berlīnes saknēs, šajā lielpilsētā dzimušais ebreju izcelsmes mākslinieks (īstajā vārdā Helmuts Noišteters), 1938. gadā pametis Vāciju, vēlāk Austrālijā un ASV sasniedza kulta personas statusu, kas nav mainījies arī pēc viņa traģiskās bojāejas autokatastrofā Losandželosā 2004. gadā. 

Filmā iekļautas daudzu slavenu modeļu intervijas, arhīvu materiāli, mājas video kadri. Tā sadalīta trīs satura blokos - pirmais vēsta par Ņūtona profesionālo darbību, otrais veltīts viņa izcelsmei, bērnībai un mākslinieciskajām ietekmēm, bet trešais vairāk skar personiskas saiknes, Ņūtona un sievas Džūnas - arī fotogrāfes (viņas pseidonīms Alise Springsa) attiecības. 

Interesanti, ka Ņūtons ar Džūnu Braunu iepazinās Austrālijā 1947. gadā, kad jauniņā teātra aktrise ieradās pie tikpat jaunā fotogrāfa piestrādāt par modeli.

Viens otrā ieskatījās, un tā izveidojās jaudīgs radošs tandēms teju visa mūža - 57 gadu garumā. 

Kā modes fotogrāfs Ņūtons sāka strādāt jau pēc Otrā pasaules kara - strādāja britu, austrāliešu, no sešdesmito gadu sākuma arī franču Vogue un citos žurnālos. Ņūtonu uzskata par vienu no pēckara modes fotogrāfijas reformatoriem, kas pārvērta to par reālu mākslu. 

Tomēr pasaules slavu Ņūtonam atnesa viņa auksti atsvešināto kailo modeļu naturālie foto septiņdesmitajos gados. Viņš savos darbos koķetēja ar sadomazohisma, fetišisma, vuārisma klātbūtni. Šodien viņa atveidotais sievietes ķermenis raisītu plašas diskusijas. 

"Manās fotogrāfijās jūs redzat seju, ķermeni. Redzēt dvēseli – tas stāv pāri manai saprašanai," viņš reiz komentējis "garīguma" un "dvēseles" neesamību savos darbos.

Bija sesijas, kurās viņš kailu modeli iekāra helikoptera trosē virs okeāna, iebāza modeli krokodila izbāzeņa rīklē, un visādi citādi šķietami "pazemoja" sievieti. Tomēr, kā stāsta modeles, paša fotogrāfa attieksme pret viņām bija ļoti iejūtīga - viņš allaž izturējies gādīgi un korekti. Ne velti Ņūtona kontekstā ne reizi nav izskanējis neviens pārmetums seksuālā uzmācībā. 

Fotogrāfs nekad nav slēpis, ka modeles viņam ir jēlmateriāls", gluži kā tēlniekam māls.

Savas fotogrāfa karjeras laikā Ņūtons fotografējis tādas slavenības kā Paloma Pikaso, Pjērs Kardēns, Naomi Kempbela, Žans Marī le Pens, Klaudija Šīfere un daudzas citas. 

Filmas reklāmas rullītis.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".