"Esmu toksiska persona daudzās vietās," intervijā atzīst Hermanis, kura mēreni konservatīvie uzskati satricinājuši teātra pasauli visā Eiropā.

"Laika gaitā mēs esam kļuvuši civilizētāki, bet māksla vienmēr ir bijusi seksīga, jūtīga un piesātināta enerģija. Ja tā nebūtu, mums sanāktu mīlīgi rokdarbi [..], kuri nevienam nav vajadzīgi, izņemot kritiķus," sarunā, kas uzfilmēta Rīgā, saka Hermanis.

Intervijā režisors pieskaras savam jaunajam projektam - kinofilmai, kuras pamatā ir izrāde "Baltais helikopters" par iepriekšējā katoļu baznīcas pāvesta Benedikta XVI noslēpumaino atkāpšanos no amata, kā arī tēmai, kas saistīta ar nacionālismu, valodu un katras tautas, arī latviešu, unikalitāti. "Krievu cilvēks ir īpaši slikts biorobots. Labā nozīmē, jo tas viņu padara iracionālu un emocionālu," sacīja Hermanis.

Pēc Krimas aneksijas Alvis Hermanis tika ievietots Krievijas "melnajā sarakstā", tāpēc iebraukšana Krievijā viņam bija aizliegta.

Par spīti tam 2020. gada beigās Alvis Hermanis Maskavā iestudēja izrādi "Gorbačovs". Lai izrāde piedzīvotu pirmizrādi, aktieri no Krievijas brauca uz Rīgu, kur norisinājās mēģinājumi.

Vēlāk pats Mihails Gorbačovs nosūtīja Hermanim personīgu ielūgumu, lai režisors spētu iebraukt Krievijā. Hermanis uzskata, ka Gorbačova ielūgums ietekmējis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš neilgi pēc tam svītrojis Hermani no "melnā saraksta".

"Izrāde par Gorbačovu ir luga par brīvību. Pēc maniem vecākiem viņš ir trešā persona, kas ietekmējusi manu dzīvi. Ar šo izrādi es gribēju viņam pateikties," sacīja režisors.

Hermanis piebilda, ka nesaprot, kāpēc Krievijas prezidents Vladimirs Putins baidās no vārda brīvības. Viņaprāt, cīņa pret korupciju nevar būt revolūcijas centrā.

"Lai veiktu revolūciju, jums ir nepieciešams nopietns skaits cilvēku, kuri vēlas nomirt idejas vārdā," piebilda Hermanis.

Viņš arī pauž drosmīgu apgalvojumu, sakot, ka Latvija vārda brīvības ziņā ir pati brīvākā valsts pasaulē

Vairāk par režisora paustajām idejām uzzini video (krievu val.)