Līdz 13. jūnijam galerijā "Birkenfelds" (Elizabetes iela 41/43) norisinās unikāla izstāde/izsole "Nepieradinātie. Turpinājums", kas ir veidota kā ieskats nonkonformisma mākslā, kas tapusi laikā no 1960. līdz 1990. gadam.
Galerijā "Birkenfelds" noslēdzas izstāde/izsole "Nepieradinātie. Turpinājums"
Šī izstāde ir turpinājums galerijas "Birkenfelds" projektam, kas notika 2009. gadā, sadarbībā ar pazīstamo igauņu kolekcionāru Mati Milliusu.
Pirms vairāk nekā 30 gadiem sabruka PSRS - “ļaunuma impērija”, kā ASV prezidents Ronalds Reigans to nodēvēja, izmantojot frāzi no slavenajiem “Zvaigžņu kariem”. Baltijas valstīm radās unikāla iespēja atgūt neatkarību. Nozīmīgu lomu nacionālās atmodas kustībā toreiz spēlēja Latvijas radošā inteliģence – mākslinieki, mūziķi, literāti un viņu starpā arī “nepieradinātie”. Kas bija šie “nepieradinātie”?
Viņus sauca dažādi – par hipijiem, nonkonformistiem, latviešu avangardu, zempadomju māksliniekiem, robežpārkāpējiem, nenocenzētajiem… Padomju vara pasludināja mākslu par ideoloģisku ieroci, un viņi prata šo ieroci pagriezt pret pašu varu. Individuāli vai kopā ar domubiedriem, nesamierinādamies ar dzīves reālijām un laužot tradīcijas, šie mākslinieki radīja savam laikmetam novatoriskus darbus. Lielākā daļa izstādē pārstāvēto autoru bija dzimuši neilgi pirms vai pēc Otrā pasaules kara. Iespējams, tieši kara radītās ģeopolitiskās izmaiņas un pretrunas radīja apstākļus tam, lai no šīs paaudzes daudzi kļūtu par tiem māksliniekiem, kas ar saviem darbiem smalki prata apiet režīma uzliktos standartus.
Īpašas uzmanības cienīga ir viena no lielākajām padomju nonkonformisma mākslas kolekcijām pasaulē – Nortona Dodža (ASV) kolekcija.
“Baltijas mākslu N. Dodžs prezentēja jau 80. gados krievu laikmetīgās mākslas centrā Ņujorkā. [..] 1991. gadā ap 16 tūkstošu vienību lielā "Nortona un Nensijas Dodžu kolekcija: Padomju Savienības nonkonformisma māksla, 1956-1986" ziedota Ņūdžersijas Universitātes mākslas muzejam, kas turpina kopt šo mākslas lauku. Parādot, ka Baltijas māksla būtiski iekļaujas nonkonformismā, veidojot apmēram piekto daļu no kolekcijas, 2002. gadā organizēta atbilstoša izstāde un paralēli izdota grāmata."
Latvijas izsolēs un galerijās nonkonformistu mākslas darbi ir kļuvuši par retumiem. Daudzi no tiem ir pārdoti, pārstrādāti vai iznīcināti. Liela loma šā perioda mākslas saglabāšanā un apritē bija mākslinieku draugiem, domubiedriem, mākslas cienītājiem un kaislīgiem kolekcionāriem. PSRS teritorijā viens no ievērojamākajiem bija kolekcionārs Georgs Kostaki (1913-1990), bet Baltijas reģionā pazīstamākais - ekscentriskais igaunis Mati Milliuss (1945–2015).
Sākot ar 2008. gadu, par nonkonformismu sāk interesēties topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas veidotāji, lielākie kolekcionāri – Jānis un Dina Zuzāni, Andris Kļaviņš, Māris un Irina Vītoli, kā arī top ABLV Bankas kolekcija.
Šodien laikmetīgās mākslas aina ir mainījusies. Ir grūti iedomāties, ka Latvijā šodien cenzūra vai kritika varētu ietekmēt kāda radošumu izpausties. Izstāde piedāvā iespēju retrospektīvi iepazīties ar māksliniekiem, kuru radošums attīstījās sarežģītos sociāli politiskajos apstākļos. 1963. gadā PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs proklamēja cīņu pret abstrakcionismu mākslā, un Latvijā valdīja stagnācija līdz pat 1985. gadam, kad Mihails Gorbačovs proklamēja "perestroiku" (patiesībā līdz pat 1990. gadam). Bija spēkā sabiedrības un tās pilsoņu personīgās dzīves kontrole, izpausmes un pārvietošanās ierobežojumi. Kontrolēta tika jebkura radošuma izpausme, par ko “rūpējās” VDK (Valsts drošības komiteja), komunistiskā partija un tās struktūru dienesti un darbinieki. Mākslinieki it kā bija izolēti no ārpasaules norisēm (bija daži resursi, kuriem tomēr piekļuva…), taču savā noslēgtībā radīja mākslas darbus praktiski visos žanros un tehnikās. Radītie aizliegumi tikai rosināja uzplaukumu zemtekstiem, “Ezopa valodai” un metaforām bagātai mākslai. Aizliegtie sirreālisti slēpās aiz zinātniskās fantastikas, un mākslinieki padomju realitāti attēloja grotesku un reālistiski pārspīlētu.
Padomju perioda nonkonformistu mākslas mantojumu šajā ekspozīcijā pārstāv darbi, kas radīti galvenokārt Latvijā līdz 1990. gadam. Eižena Valpētera darbs ir tapis mūsdienās, bet iekļauts kolekcijā, ņemot vērā apstākli, ka agrīnie darbi nav saglabājušies un viņa personībai ir liela nozīme Latvijas nonkonformisma mākslas ainā. Mūsu kaimiņus Igauniju pārstāv Tonis Vints, bet Lietuvu - Vitauts Vaļus. Izstāde nepretendē uz iespēju sniegt objektīvu un visaptverošu informāciju par Latvijas 20. gs. mākslas procesiem, taču, kā sola galerijas vadītājs Toms Zvirbulis, - "jums būs interesanti".
"Strādājot ar izstādes darbiem, izjutām, ka mums ļoti pietrūkst kaislīgā kolekcionāra, Latvijas balzama un melnās kafijas cienītāja Mati Milliusa klātbūtnes un atbalsta," tā Zvirbulis.
Izsoles darbus var aplūkot šeit.
*Izstādē pārstāvētie mākslinieki - Māris Ārgalis, Atis Ieviņš, Genādijs Suhanovs, Boriss Bērziņš, Kurts Fridrihsons, Tonis Vints, Juris Putrāms, Ivars Poikāns, Rūdolfs Pīpkalējs, Eižens Valpēters, Maija Tabaka, Semjons Šegelmans, Rūdolfs Pinnis, Juris Zvirbulis, Aleksandrs Stankēvičs, Leonards Laganovskis, Juris Dimiters, Juris Utāns, Jānis Pauļuks, Egons Spuris, Dzidra Ezergaile, Jānis Kreicbergs, Ādolfs Zārdiņš, Jānis Kaprālis, Rūsiņš Rozīte, Georgs Smelters, Māris Subačs, Kirils Šmeļkovs, Gvido Kajons, Juris Petraškēvičs, Māra Rikmane.