Septiņdesmito gadu sākumā Jaunzēlandē satikās skolotāja Robina, kura cēlusies no Krievijas ebrejiem, un vietējais mākslinieks un zemnieks Taiga. Iepazīšanās tika apslacīta ar pāris dzērieniem, un neilgi pēc tam pasaulē parādījās skaista aziātu izcelsmes meitenīte Taika, tā TEDxDoha, parādot savu bērnības fotogrāfiju, lai apliecinātu līdzību ar meiteni, ar sevi iepazīstina producents, režisors, aktieris, scenārists, komiķis un vienkārši labs cilvēks Taika Vaititi (Taika Waititi).

Kultūru sajaukums, mācīšanās lauku un pilsētas skolās, atšķirīgās vides un ietekmes reizē gan palīdzēja Taikam interesēties par daudzām radošām izpausmēm: mākslu, gleznošanu, bungu spēlēšanu, aktiermeistarību, animāciju, gan traucēja nopietni fokusēties uz vienu, konkrētu nodarbi. Bet kādā jaukā dienā viņu piemeklēja atklāsme, ka ir gan tāda lieta, kas apvieno visu iepriekš minēto. Un tas ir kino.

Iztēles spēks un priecīgas skumjas - divi lielumi, kas caurvij Taika Vaititi filmas un atstāj īpašo pēcgaršu, jo, ja atrod pareizo prizmu, traģēdijai nav jābūt tikai traģiskai, komēdijai tikai sekli smieklīgai, bet protagonista iekšējās pasaules dziļumam ir milzīgs spēks.

"Divas mašīnas, viena nakts" (Two Cars, One Night, 2003)

Kāda televīzijas šova filmēšanas aizkulisēs, ģērbies zaļos stringos, jo viņa varonis bija striptīzdejotājs, Taika uzdeva sev jautājumu “ko es te daru?” un sāka rakstīt pirmo scenāriju.

Debijas īsfilma par pirmās mīlestības uzplaukšanu komiskos apstākļos - automašīnu stāvlaukumā, uzreiz atnesa jaunajam režisoram atzinību un Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju par "Labāko īsmetrāžas filmu". Oskaru Taika tovakar nesaņēma, toties apliecināja savas komiķa dotības notēlojot, ka balvu pasniegšanas ceremonijas laikā viņš ir iemidzis.