/nginx/o/2021/07/05/13897083t1h57ed.jpg)
"Gadījums, kad cilvēkam uguņošanas laikā pirotehnikas izstrādājums trāpa tieši krūtīs no tik tuva attāluma, var būt viens no miljarda," izdevumam "Privātā Dzīve" pauž pieredzējušais pirotehniķis Kalvis Kalniņš.
Kalniņš, reaģējot uz ziņu par Latvijas hokejista Matīsa Edmunda Kivlenieka traģisko nāvi pēc petardes trieciena krūtīs, izdevumam "Privātā Dzīve" saka, ka par ko tādu savā 20 gadu ilgajā pirotehniķa karjerā dzird pirmo reizi.
Kalniņš izsaka minējumu, ka tā esot bijusi pašdarbība, neprofesionāli veidota uguņošana, kad, visticamāk, kaut kas esot apgāzies un turpinājis šaut.
"Ja lādiņi būtu 25–35 metru attālumā, pat ja notiktu kas neparedzēts, pirotehnika nevarētu aizlidot tik tālu, lai traumētu cilvēku," atzīst pieredzējušais pirotehniķis.
Viņš uzsver, ka Amerikā esot citādāka pirotehnikas klasifikācija nekā Eiropā - to, ko pie mums drīkst iegādāties veikalā tikai ar speciālu atļauju, Amerikā varot iegūt bez problēmām, ja vien uguņotājs ir izgājis nepieciešamos kursus.
Jau vēstījām, ka Matīss Kivlenieks 4. jūlijā gāja bojā no svētku uguņošanas petardes trieciena krūtīs. Nelaimes gadījums notika Mičiganas štata Novi pilsētā, kur Kivlenieks piedalījās "Blue Jackets" vārtsargu trenera Menija Legasī meitas kāzu svinībās.
Kivlenieks tika nogādāts slimnīcā, bet viņa dzīvību neizdevās glābt. Latvijas hokejists mūžībā devās 24 gadu vecumā.
Viņš oktobrī noslēdza jaunu divu gadu divvirzienu līgumu ar Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubu Kolumbusas "Blue Jackets".
Kivlenieks bija hokeja skolas "Pārdaugava" audzēknis.
Savas karjeras laikā viņš piedalījās astoņās NHL spēlēs, pārstāvot Kolumbusas "Blue Jackets" komandu. Vidēji mačā viņš atvairīja 89,9% metienu un ielaida savos vārtos 3,09 ripas. Divās spēlēs gūta uzvara, divās cīņās piedzīvots zaudējums papildlaikā.
Ar Latvijas izlasi Kivlenieks piedalījies divos pasaules čempionātos, bet spēlējis vienā - šogad Rīgā, kurā vidēji spēlē atvairīja 92,2% metienu un ielaida savos vārtos 2,18 ripas.
Kivlenieks šogad pasaules čempionātā atnesa Latvijas izlasei vēsturisku 2:0 uzvaru pār spēcīgo Kanādu, kas vēlāk kļuva par pasaules čempioni. Vārtsargs tika galā ar visiem 38 pretinieku metieniem. Tieši viņu arī atzina par mača labāko spēlētāju.