Ludvigs Bērziņš 1951. gadā beidza J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) Pedagoģijas nodaļu. 1958. gadā mākslinieks absolvēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu teātra dekorāciju glezniecības specialitātē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļas Scenogrāfijas apakšnozare) ar diplomdarbu “Skatuves ietērps V.Lāča romāna “Zītaru dzimta” inscenējumam Drāmas teātrī”, vadītājs – scenogrāfs Arvīds Spertāls (1897-1961).

Ludvigs Bērziņš izstādēs piedalījās no 1955. gada. Jau LMA studiju gados mākslinieks sāka piedalīties Republikas jauno mākslinieku izstādēs (Rīgā, 1956, 1958; Maskavā, 1958), Skatuves gleznotāju darbu izstādē (Rīga, 1957), Jaunatnes festivāla tēlotāja mākslas izstādē (Rīga, 1957). Vēlāk mākslinieks piedalījās Karikatūristu izstādē (Rīga, 1962), LPSR 1.plakātu izstādē (1966), LPSR 2. plakātu izstādē (1968), 1. Baltijas republiku plakātu izstādē (1968) u.c.

2003. gadā Ludvigs Bērziņš rīkoja personālizstādi “Dendijs un nāra” kopā ar mākslinieci Gundegu Strautu (Stikla mākslas galerija, Rīga).

Pēc LMA absolvēšanas, radošās daiļrades sākumā Ludvigs Bērziņš pievērsās scenogrāfijai, veidoja skatuves noformējumu pašdarbības un profesionālajiem teātriem. 

Ludvigs Bērziņš strādāja arī plakātu mākslā, veidoja ilustrācijas un karikatūras. Mākslinieks bija ilggadējs žurnāla “Dadzis” ārštata karikatūrists.

20.gs. 60. gados Bērziņš sāka darboties vitrāžas mākslas jomā, kas tolaik bija iecienīta sabiedrisko ēku interjeros. Vitrāžas tolaik veidoja mākslinieki, kā Kārlis Freimanis (1909-1987), Ģirts Vilks (1909-1983), Egons Cēsnieks (1905-1978), arī LMA pedagogi Tenis Grasis (1925-2001), Arnolds Vilbergs (1934-2019) u.c. Šie autori darbos sekmēja nozares vizuālās paradigmas maiņu un vitrāžas veidošanu patstāvīgā mākslas objektā. Brīvi stāvoši, telpā integrēti darbi tika eksponēti izstāžu zālēs un pilsētvidē, arī Rīgas Doma krustejā. No 1963. gada Ludvigs Bērziņš strādāja LMS Mākslas fonda (MF) kombinātā “Māksla”, bet no 1976. gada LMS MF Dekoratīvās mākslas kombināta Vitrāžu iecirknī (tag. LMS muzeja filiāle “Biķeri”, Rīga). No 1994.-2008. gadam mākslinieks strādāja vitrāžu darbnīcā SIA “Biķeru Vitrāžas” (kopā ar vitrāžistiem Gundegu Strautu, Noru Cēsnieci, Agri Buteli, Eilu Vikmani, Oleksiju Krasnovu u.c.).

Ludvigs Bērziņš veica nozīmīgu ieguldījumu latviešu vitrāžas mākslas attīstībā. Mākslinieks ir darinājis vairāk kā 90 vitrāžu darbus dažādu telpu noformējumiem Latvijā, Krievijā, Ukrainā, Uzbekistānā. 

2001. gadā Ludvigs Bērziņš kopā ar mākslinieci Gundegu Strautu un Vilni Buteli atjaunoja 1912. gadā Girgensona vitrāžas darbnīcā izgatavoto vitrāžu “Riharda Vāgnera portrets”, kas šobrīd eksponēts ēkā Brīvības ielā 33 – vietā, kur bija apmeties komponists.

Ludvigs Bērziņš bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1962. gada un, lai iestātos LMS, viņam rekomendācijas izsniedza scenogrāfi, gleznotāji Kārlis Miezītis (1902-1985), Artūrs Eglītis (1907-1997), Oskars Muižnieks (1922-1984). Ludvigs Bērziņš bija arī LMS Vitrāžu sekcijas vadītājs (1970-1991).

Ludviga Bērziņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Ķekavas novadpētniecības muzejā, kā arī privātkolekcijās.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Ludviga Bērziņa tuviniekiem un kolēģiem.

Atvadīšanās no mākslinieka Ludviga Bērziņa notiks 2021. gada 29. jūlijā plkst. 12.00 Rīgas kremācijas centra Lielajā atvadu zālē.