"Arhitektūra ir vissarežģītākā, visdaudzpusīgākā, neprognozējamākā, kompleksākā profesija. Lai gan pētījumi liecina, ka stresa ziņā tā ir otrā aiz pilota izmēģinātāja, arhitektu mūža ilgums ir viens no visgarākajiem. Iemesls droši vien ir tas, ka mūsu stresam piemīt pozitīvais lādiņš," saka Armands Bisenieks.

Arhitekts Armands Bisenieks pieder arhitektu paaudzei, kura šogad atzīmē 70 gadu jubileju. Bisenieks toreizējo Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti absolvēja pērnā gadsimta 70. gadu vidū, un reizē ar viņu arhitektūrā ienāca tādi spēcīgi meistari, arhitekta kursa biedri, kā Andris Kronbergs, Zaiga Gaile, Jānis Lejnieks, Arno Heinrihsons, Pēteris Venckovičs, kuru devums arhitektūrā tā vai citādi ir fundamentāli nozīmīgs.

Bisenieka pirmā profesionālā pieredze tāpat ir bijusi īpaša – arhitektam bija iespēja strādāt institūta “Pilsētprojekts” 5. darbnīcā slavenā Modra Ģelža, kurš uzlūkojams par vienu no visu laiku nozīmīgākajiem Latvijas arhitektiem, vadībā. Tomēr patstāvīgi projektētu darbu Biseniekam šeit nebija daudz – tapa daži objekti Rīgā un Ventspilī.

80. gadu vidū viņš kļuva par zinātniskās un ražošanas apvienības “Gauja” galveno arhitektu un vadīja mēbeļu dizaina nozari Latvijā. Bisenieka projekti ieguva godalgas Vissavienības Tautsaimniecības sasniegumu izstādē, tomēr ikdienas darbs ritēja Padomju valsts stagnācijas apstākļos, kas neglābjami ietekmēja iespējas projektus kvalitatīvi realizēt un ieviest dzīvē.

Pilnīgi citas iespējas pavēra politiskās situācijas maiņa. 1994. gadā Bisenieks nodibināja individuālo uzņēmumu – arhitektu biroju “Armanda Bisenieka arhitektūras un dizaina darbnīca”, kas vēlāk, pieaugot projektēšanas darbu apjomam, pārtapa par “Armands Bisenieks arhitekti” (1998) un “AB architekti” (2010), bet kopš 2016. gada Armands Bisenieks veic būvprojektu vadību, sadarbojoties ar būvkomersantu “Valgude”. Biroja realizēto darbu vidū ir pārbūves, jaunbūves, interjera un mēbeļu dizaina projekti, būves uz Latvijas Austrumu robežas, Rīgas vēsturiskajā centrā, Vecrīgā, vēstniecību telpas Berlīnē, Vašingtonā un vairāku vienģimenes māju projekti. No pēdējo gadu veikuma ir atzīmējama Rīgas Piena kombināta Siera ceha pārbūve, un kopš šī gada maija – pēc uzvaras Rīgas pilsētas būvvaldes iepirkuma konkursā – sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju un labiekārtojumu elementu dizaina izstrāde.

Arhitektūra nav indivīda radīts mākslas darbs, tā top komandā. Arhitekts savu personālizstādi nav rīkojis, lai rezumētu radošajā mūžā sastrādāto, bet ar šo izstādi vēlas izteikt pateicību projektos iesaistītajiem arhitektiem, tehniķiem, dizaineriem, būvkonstruktoriem, inženiertīklu projektētājiem un visiem citiem, ar kuru palīdzību šie darbi ir varējuši tapt.