:format(webp)/nginx/o/2021/07/26/13946142t1h89f0.jpg)
Ar kādām dilemmām saskaras jauni cilvēki? Latvijā jauniešu pašnāvību skaits ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Kāpēc tas tā ir? Uz šo jautājumu skaidras atbildes nav. Viens aspekts, kas potenciāli var būt par iemeslu arī šādiem rādītājiem, ir fakts, ka Latvijai ir viena no augstākajām vietām pasaulē pēc mobinga izplatības un vardarbības skolās. Otrs aspekts – Latvijā ir vieni no lielākajiem alkoholisma rādītājiem.
Arī šķirto ģimeņu skaita ziņā Latvija nav zemākajās pozīcijās. Šie visi aspekti kopā vai katrs atsevišķi ir pietiekami būtiski, ja runājam par bērnu, pusaudžu un pat pieaugušu cilvēku psihiskās veselības saglabāšanu.
Tomēr šie pēdējie gadi, arī Covid-19 ierobežojumi, nedaudz liek aizdomāties par jauno paaudzi – kāda būs viņu nākotne. Kādu iespaidu uz jauniešu emocionālo veselību atstās pandēmijas uzliktie ierobežojumi un pārējie aspekti, kas jau tā ir caurvijuši mūsu ikdienu? Tiesa, pandēmija ir vēl viens faktors, kas psihiatriem uzliek papildu rūpes par bērnu un jauniešu jau tā trauslās emocionālās veselības saglabāšanu. Ierobežojumi, nespēja komunicēt ar vienaudžiem, pusaudžu vecuma krīze, mazkustīgāks dzīvesveids – tāds ir tas pamata komplekts, ar ko sastopas jaunietis.
Vai senāk ir bijušas tādas pašas problēmas? Atgriežoties nedaudz pagātnē, Johans Volfgangs Gēte sarakstījis darbu "Jaunā Vertera ciešanas". Pirms kāda laika tika uzskatīts, ka šis darbs var provocēt cilvēku izdarīt pašnāvību. Tas tikai apliecina, ka trauslākai, emocionālai būtnei vienmēr ir nepieciešams atbalsts no tuvinieka vai speciālista, kurš spēs noorientēt un parādīt dažādas iespējamas izejas savu sajūtu un emociju labākai izpratnei.