Tapusi nebijuša formāta operfilma "Baņuta". Publicēts pirmais kaceklis

TVNET
Tapusi nebijuša formāta operfilma "Baņuta". Publicēts pirmais kaceklis
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
"Baņuta"
"Baņuta" Foto: publicitātes

15. oktobrī Rīgas Starptautiskajā kino festivālā gaidāma operfilmas "Baņuta" pirmizrāde. Tās autori ir Berlīnes mūzikas teātra kolektīvs "Hauen und Stechen" un Latvijas mākslinieki – komponists Jēkabs Nīmanis, mūzikas teātra dramaturgs Evarts Melnalksnis, latviešu aktieri un solisti Laura Grecka, Armands Siliņš un Sniedze Kaņepe.

Operfilmas žanrā saplūst opera, skatuves mākslas nosacītība, laikmetīga performativitāte, humors un paradoksi, tai topot simts gadus pēc Alfrēda Kalniņa pirmās latviešu operas "Baņuta" pirmizrādes 1920. gadā. Šāda neparasta un inovatīva pieeja ir kas jauns Latvijas teātra un kino vidē.

Operfilma vēsta par jaunās partizānes Baņutas glābšanu no kara zonas un nokļūšanu svešumā, kur viņa laimīgas laulības vietā tiek iepīta politiskās intrigās un atriebības ķēdē. Vēstījumā tiek reflektēts gan par baltu mītisko senatni, gan par Austrumeiropas reģiona vēsturi 20. gadsimtā. Saistošs un neparasts ir Baņutas tēls, ko filmā atveido trīs aktrises – dziedātājas. Viņa, par spīti traģiskajai notikumu gaitai, ir kaislības, mīlestības un dzīves alku pilna. Baņuta cīnās pret ciešanām un savu bezizejas stāvokli. Darbībā liela nozīme ir varoņu kara pieredzei, kas nosaka traumēto personāžu savstarpējās, vardarbības pilnās attiecības. Šajā interpretācijā arī pati Baņuta ir piedalījusies partizānu cīņās un nes sev līdzi to sieviešu pieredzi, kuras iesaistījās karadarbībā Austrumeiropā 20. gadsimtā. Turklāt opera Kārļa Ulmaņa režīma laikā cenzēta, 1937. gada iestudējuma tekstā aizliedzot pieminēt Lietuvu, savukārt 1941. gadā padomju okupācijas valdība autoriem lika uzrakstīt operai laimīgas beigas. Šie motīvi izmantoti operas interpretācijā, veidojot trīs operas noslēgumus.

Video: "Baņuta" pirmais reklāmas rullītis.

Mūzikas teātra kolektīvs "Hauen und Stechen" jau teju desmit gadus aktīvi darbojas Berlīnes neatkarīgajos teātros, kā arī veidojis iestudējumus Hamburgas Valsts operā, Bavārijas Valsts operā Minhenē un citur. Kolektīvs nodarbojas ar operas zelta repertuāra radikālu pārradīšanu.

Operfilmas producenti ir biedrība "Sansusī" un Story Hub. To atbalsta Gētes institūts un VV Foundation, Rīgas dome, kā arī Valsts kultūrkapitāla fonds mērķprogrammas "Latvijai – 100" ietvaros. Pēc filmas pirmizrādes to plānots demonstrēt īpašos seansos ar autoru piedalīšanos Rēzeknē, Liepājā, Madonā un citur, kā arī ārpus Latvijas.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu