Kad abas vienojušās, mēs varam turpināt sarunu par ģimenes un darba attiecībām, par mājas pagalmu, ko redzot allaž acīs sariešas asaras, par mīļākajiem cilvēkiem pasaulē, kas devušies mūžības ceļā, bet nāk ciemos sapnī. Bet, lai vārdi raitāk kārtojas, viņai palīgā nāk Ziedoņa "Epifānijas".

Tā vien šķiet, ka Sandai Dejus arī tad, kad valstī ir pasludināta mājsēde un dažādi ierobežojumi, ik diena ir kārtīgi saplānota un piepildīta ar dažādiem pienākumiem.

Tā ir, ka arī pandēmijas un mājsēdes laikā man ir saglabājusies iespēja strādāt radio. Darba diena iesākas ar radio ēteru - no pulksten 7.00 līdz 11.00. Radio ir mans pamatdarbs, un viss pārējais norit paralēli tam. Pēc radio tiešraidēm ir dažādas tikšanās, lielākoties tās norisinās attālināti tiešsaistē. Izrunājam potenciālos projektus - pasākumus un reklāmas kampaņas, kas atsākušies. Laiku pa laikam notiek arī dažāda filmēšanās vai audioieraksti, kas, ievērojot valstī noteikto kārtību, var notikt. Vēl jau arī tas, ka esmu mamma. Mājsēdes laikā meita dzīvo mājās, un arī vīrs, kas darbojas IT jomā, strādā no mājām. Pēc darba radio dodos uz mājām un esmu skolotāja. Pašlaik, piemēram, mācāmies burtus – alfabētu. Viegli nav, bet mācāmies. Meitai šobrīd ir jāapmeklē pirmsskolas sagatavošanas klase. Bērnudārzs mums atsūta darba lapas, kas jāpilda, bet esmu secinājusi, ka jāsāk ar pašiem pamatiem un lēnītēm jāradina bērns pie mācīšanās un disciplīnas. Man nav pedagoģiskās prasmes, tāpēc ne vienmēr man izdodas. Apbrīnoju skolotājus, kas ar sīčiem – veselu klasi tiek galā. Pamazītiņām kaut kādas lietas jau esam samācījušās.