Pērnā gada nogalē grāmatnīcās nonāca dzejnieces Annas Auziņas debija prozā – romāns “Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata”, kas neierasti šokējoši un atklāti vēsta par sievietes attiecībām ar savu ķermeni, seksu un Dievu.

Nupat, 16. novembrī, Dailes teātrī noritēja pirmizrāde diptiham pēc grāmatas motīviem, kur režiju uzņēmās Laura Groza.

Teātrim neierastā forma – diptihs – iestudēta arī kopā ar citiem producentiem īpaši pielāgotā dzīvoklī.

Sarunā ar Annu Auziņu pārrunājām gan jaunākos popkultūras jaunumus, gan grāmatas tapšanas procesu un to, vai ir iespējams dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, savu laiku veltot rakstniecībai.

Kā jums izdodas strādāt literatūrā tik ilgi un konsekventi, saprotot, ka tas varbūt nav vislabāk apmaksātais darbs?

Strādājot ārštatā, stresainākais ir tas, ka ienākumi nav paredzami. Man pat sanāktu vidējā alga, tomēr nezinu, kurā datumā konkrēti tiks ieskaitītas šīs [nopelnītās] summas.