Kā informēja LMS prezidents Igors Dobičins, Spalviņš beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās koktēlniecības nodaļu (RLMV) 1968.gadā. RLMV mākslinieks mācījās pie pasniedzējiem, koktēlniekiem.

1974.gadā Spalviņš absolvēja Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu. Pasniedzēji nodaļā bija tēlnieki, kas vēlējās veidot no akadēmisma atšķirīgu un laikmetam atbilstošu formveidi - Tālivaldis Gaumigs un Arvīds Drīzulis. Spalviņa diplomdarbs bija "Polietilēna rūpniecības izstādes komplekss", bet tā vadītājs bija grafiķis Aleksandrs Dembo. 2003.gadā Spalviņam tika piešķirts Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās.

Studiju laikā akadēmija Spalviņš sāka darbu kopā ar LPSR Mākslas fonda (MF) Lietišķās mākslas kombināta "Māksla" Noformēšanas ceha brigādi mākslinieka, gleznotāja Kurta Fridrihsona vadībā. Kopā ar kolēģiem viņš strādājis pie vairāku Rīgas vēsturei veltītu ekspozīciju iekārtošanas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Vēlāk Spalviņš kopā ar Valdemāru Lazdiņu iekārtojis RVKM izstādes "Jūgendstils Latvijā", "Vēstures mirāžas. Veltījums K. Fridrihsonam".

Pēc MF reorganizācijas un līdz likvidācijai viņš radoši sadarbojies ar Dekoratīvās mākslas kombinātu. Spalviņš izstrādājis un realizējis interjera projektus publisko ēku telpās - Gaiļezera slimnīcai, Paula Stradiņa Rīgas medicīnas vēstures muzejam, bijušā Rīgas Civilās aviācijas institūta foajē, Ainažu jūrskolas memoriālajam muzejam, Leļļu muzejam. Mākslinieks veidojis arī metus brandmūru apgleznošanai.

Spalviņš bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1975.gada. LMS biedrs Spalviņš bija no 1978.gada, un rekomendācijas biedra statusa iegūšanai izsniedza arhitekts, dizainers Jānis Pipurs, gleznotāji Kurts Fridrihsons, Ojārs Ābols. No 1992. līdz 1994.gadam Spalviņš bija LMS valdes loceklis, pildīja viceprezidenta pienākumus. Rosināja pārmaiņas organizācijas darbā, bija klāt svarīgā valdes balsojumā 1992.gada 23.martā par MF likvidāciju un tā īpašumu, arī mākslas darbu kolekcijas pārņemšanu. Spalviņa radošā darbnīca atradās "Mākslinieku nama" 4. un vēlāk 2. stāvā. Mākslinieks strādājis arī par LR Kultūras ministrijas Kultūras departamenta direktoru.

Dobičins atzīmēja, ka Spalviņš darbojās enerģiski un daudzpusīgi - kā gleznotājs, vides un multimediju mākslinieks, izstāžu un ekspozīciju iekārtotājs, grāmatu ilustrators, starptautisku projektu, simpoziju un izstāžu kurators. Izstādēs piedalījās kopš 1974.gada. Sākotnēji mākslinieks eksponējis modernisma stilistikas darbus jauktā un akrila tehnikās, tomēr akvareļglezniecība kļuva daiļradē dominējoša. Gleznojis mitrā akvareļa tehnikā, izmantojis gan tehnikas plūstošo formveidi, gan pretkrāsu saspēli un kontrastus. Mākslinieks aktīvi darbojies un popularizējis akvareļglezniecības norises.

Spalviņš darbus eksponējis izstādēs Latvijā, Vācijā, Japānā, Somijā, Ķīnā, Indijā, Austrālijā un citviet. Rīkojis personālizstādes grāmatnīcā "Mākslas grāmata" (1974.), Jūrmalas jahtklubā (1975.), bijušajā Republikāniskajā Zinību namā (1978.), Valmieras, Valkas, Saldus muzejos (1982.) un citviet.

Spalviņš bija "Kuldīga 83" konkursa komisijā, aktīvs Kauņas akvareļglezniecības biennāles dalībnieks, piedalījās LMS izstādēs "Mākslas dienas" un "Rudens", 15.Cēsu akvareļglezniecības simpozijā, Starptautiskajā akvareļglezniecības izstādē, 13.Baltijas akvareļu glezniecības triennālē, Starptautiskajā akvareļglezniecības simpozijā. Mākslinieks ticis apbalvots ar LPSR Kultūras ministrijas Goda rakstu 1984.gadā. Bija aktīvs dalībnieks Eiropas Starptautiskajā Vizuālās mākslas asociācijā IAA/AIAP UNESCO.

Spalviņš darbojās arī kā pedagogs. Bijis lektors Latvijas Mākslas akadēmijā, Liepājas Universitātē, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā un citās mācību iestādēs.

Spalviņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā, Ķīnas Mākslinieku savienības kolekcijā un citviet.

LMA izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Spalviņa tuviniekiem un kolēģiem.