Izmaiņu projekts paredz likumā par kultūras pieminekļu aizsardzību iekļaut aizliegumu ievest Latvijā un no valsts izvest nelikumīgi iegūtus mākslas un antikvāros priekšmetus, kā arī tos nelikumīgi glabāt un tirgot.

Likuma grozījumu projekts arī paredz to, ka kārtību, kādā no Latvijas tiek izvesti un valstī ievesti mākslas un antikvārie priekšmeti, reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Tāpat izmaiņas aizliegtu iznīcināt, bojāt vai apgānīt kultūras pieminekļus.

Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) atļauju. Savukārt kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pēc pārveidojuma nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

Tāpat plānotie likuma grozījumi nosaka, ka arheoloģiskās senvietās, kas ieguvušas valsts aizsargājama vai jaunatklāta kultūras pieminekļa statusu, kā arī to aizsardzības zonās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas, ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot, ir valsts aizsardzībā un pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji.

Izstrādātie likuma grozījumi arī paredz, ka aizliegts glabāt, atsavināt vai pārsūtīt nelikumīgi iegūtus kultūras pieminekļus.

Plānots, ka likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Saeimai par likuma grozījumu pieņemšanu vēl būs jālemj galīgajā lasījumā.