Vēsturiski balva izveidota, lai godinātu latviešu gleznotāja Jāzepa Pīgožņa piemiņu un mūža ieguldījumu Latvijas glezniecībā un lai glezniecībā turpinātu attīstīt un popularizēt Latvijas ainavu, vienotu Latvijas galvaspilsētas un novadu kultūras procesus. Septītajā konkursa izstādē, 2021. gadā, galveno balvu ieguva gleznotājs Osvalds Zvejsalnieks.

Osvalds Zvejsalnieks (dz. 1944) ir viena no nozīmīgākajām personībām savas paaudzes un Latgales mākslas apvienojošajā visumā. Savu ceļu glezniecībā iezīmējis ar regulārām personālizstādēm un līdzdalību kopskatēs kā Latvijā, tā ārvalstīs. Viņa līdzšinējo piesātināto dzīvi Latgales kultūras atdzimšanā, kopšanā var saistīt ar tik daudziem vērienīgi iedzīvinātiem darbiem, kas guvuši simbolisku jēgu un nezūdamības piepildījumu, ka veicējs pavisam droši dēvējams par Latgales un visas Latvijas kultūras zīmi. “Osvalds Zvejsalnieks un Latgale ir nešķirami jēdzieni, kā sabiedriskā, pedagoģiskā darba nozīmē, tā gleznieciskajā piepildījumā. Arī šai izstādei gleznotājs vēlējies rādīt to piesātinājumu un radošo daudzpusību, kuru meklējis un atradis dzimtās zemes pamatīgumā un gara vitalitātē. Osvalds Zvejsalnieks ir kolēģu atzinības un kritikas lutināts mākslinieks. To nodrošina viņa profesionalitāte, meistarība un goda vīra stāja, viņa paša vīrišķīgais poētisms, caurcaurēm iepazītā dabas mainība, izjūta, kas kopta un vairojusies kopš pusaudžu gadiem, dodoties arī mednieka un makšķernieka gaitās vai ik vasaru vadot studentus mācību praksēs un piedaloties gleznotāju plenēros Latgales krāsainajās mazpilsētās. Var visai droši apgalvot, ka latviešu glezniecībā nav otra meistara, kas ar tādu sirsnību, izpratni, sava veida dokumentalitāti tik izvērstā kvantitātes un kvalitātes pakāpē uz saviem audekliem ir saglabājis Rēzeknes un Dagdas, Krāslavas un Viļakas, Varakļānu, Balvu un Preiļu, Ludzas ainavas. Faktiski visu “trešās zvaigznes” pilsētiņu skarbo skaistumu ar šaurajām ieliņām, mazdārziņu trakulīgo ziedēšanu. Vēl tikai varētu piebilst, ka viens no Osvalda Zvejsalnieka raksturīgajiem tēliem ir Latgales dievnami un katedrāles,” novērtē mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.

Ekspozīciju lielā mērā veido darbi, kas tapuši dabas studiju laikā dažādos plenēros Latgales novados, Lietuvā, Spānijā.

Osvalds Zvejsalnieks 1971. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju un kopš 1976. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, strādā Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā, ir Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktors un Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles profesors un ir viena no pazīstamākajām personībām Latgales kultūras un sabiedriskajā dzīvē, piemēram, viņš bija viens no skulptūras “Latgales Māra” atjaunošanas entuziastiem un realizētājiem. 2019. gadā saņēmis “Boņuka” balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā.

2015. gadā “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” pasniegšanu iedibināja Rīgas dome un Preiļu novada dome sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvaldi, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeju, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāņa Anmaņa Jauno talantu atbalsta fondu un idejas autoriem – kinorežisoru un gleznotāju Jāni Streiču, māksliniekiem Jāni Anmani un Jāni Strupuli. 2015. gadā galveno balvu saņēma Latvijas Universitātes profesors, mākslinieks Roberts Muzis, 2016. gadā – māksliniece Silva Linarte, 2017. gadā – mākslinieks Aldis Kļaviņš, 2018. gadā – mākslinieks Jānis Plivda, 2019. gadā – mākslinieks Nugzars Paksadze, 2020. gadā – māksliniece Baiba Ābelīte, bet 2021. gadā – mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks.

Izstāde apskatāma Rīgas Svētā Pētera baznīcā no 2022. gada 4. februāra līdz 15. martam katru dienu, izņemot pirmdienas, no plkst. 10.00 līdz 18.00.