Viņa pārvaldīja deviņas valodas – savas dzimtās poļu un latviešu, franču, ukraiņu, gruzīnu un citas. Ita Kozakeviča bija skaista, godprātīga, gudra un dvēseliska, bet Latvijas Atmodas vēstures lappusēs viņas vārds ir morālais kompass daudziem sava laika politiķiem, domātājiem, sabiedriskajiem darbiniekiem. Par tādiem cilvēkiem saka – viņai sirds bija īstajā vietā.

Ita Kozakeviča bija precējusies ar matemātikas profesoru Induli Strazdiņu, kurš bija par viņu 20 gadus vecāks. Iespējams, bijis VDK aģents, vismaz tādu viņu atceras Strazdiņa laikabiedrs Knuts Skujinieks, kurš pats izcieta sodu lēģerī.

“Otram vajadzēja zinātnisko komandējumu uz ārzemēm, un viņš pelnīja sev to. Kad atgriezos no lēģera, viņš mēģināja ar mani sākt sarunas, bet es biju strups, neielaidos. Pieļauju, viņš gribēja sirdi izkratīt. Bet man to nevajadzēja. Dies ar viņiem, stučītājiem! Man palika tikai nicinājums pret to, ka cilvēks var tā pārdoties. Jo viņš bija arī mans draugs," tā par it kā Strazdiņu sacījis Skujenieks.

Arī topošajā filmā plānots izvērst šīs privātās dzīves nianses, un ir nojaušams, ka Itas un viņas vīra attiecības nebija gludas.

Ita bija radošās inteliģences bohēmas epicentrā – tulkotāji, literāti, sarunas ar smēķēšanu. Ita smēķēja ļoti daudz, pat paciņu dienā. Taču viņa vienmēr mācēja nospraust robežas, rūpējās par savu izskatu, sevi kopa. Ar labu humora izjūtu, vienmēr iesaistījās dzirkstošās sarunās, varētu teikt – kompānijas dvēsele.

Komentāri (2)
CopyDraugiem X Whatsapp