Mūžībā devusies arhitekte Indra Grietēna

Jūrmalas muzejs, fasādes skats no Tirgoņu ielas, arhitekte Indra Grietēna, 2005, FOTO: publicitātes

22. martā mūžībā aizgājusi arhitekte Indra Grietēna (13.06.1950.–22.03.2022.), profesionāle, kura bija apveltīta ar stabilu modernisma tektonisko domāšanu un proporciju perfekcijas izjūtu, informē arhitektes tuvinieku pārstāve Liene Dobičina.

Indra Grietēna strādājusi un papildinājusi zināšanas un prasmes pie Latvijas 20. gadsimta 2. puses nozīmīgiem arhitektiem – Jurija Vasiljeva, Imanta Jākobsona, Jura Gertmaņa un citiem.

"Grietēnas darbus iezīmē precīzs, vizuāli viegls un telpisks kompozīcijas arhitektoniskais risinājums, atbilstošs ēkas funkcijai,"

atvadu vārdos norāda tuvinieki.

Arhitekte Indra Grietēna dzimusi mūziķu ģimenē, māte Maiga Eizenberga un māsa Laila Grietēna – dziedātājas un atzītas vokālās pedagoģes. Indra Grietēna absolvējusi Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Arhitektūras un celtniecības fakultāti (tagad – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultāti) 1974. gadā. Diplomdarbā Grietēna izstrādājusi sabiedriskās ēkas – Mūzikas centra projektu Klīversalā, Daugavas kreisajā krastā pie Āgenskalna līča, izceļot būvķermeņa zemā, plastiskā silueta ainavisko vērtību; diplomdarba vadītājs, arhitekts Jurijs Vasiljevs (1928–1993).

Pēc augstskolas absolvēšanas Indra Grietēna uzsākusi darbu projektēšanas institūtā "Pilsētprojekts" arhitekta Imanta Jākobsona (1934–1993) darbnīcā, kur aktīvi darbojās no 1974. līdz 1993. gadam. Arhitektes pirmie darba uzdevumi bija dalība Dailes teātra, Rīgā tapšanā (arhitekte Marta Staņa (1913–1972), interjers Mākslas fonds kombināts "Māksla": mākslinieks Andris Ramats, cilnis fasādē, tēlnieki Imants Murovskis (1925–2001), Ojārs Feldbergs, stikla objekti Arnolds Vilbergs (1934–2019)). Teātra būvniecības autoruzraudzības grupā no 1975 līdz 1976. gadam darbojās arhitekti Ināra Maurāne, Indra Grietēna, Rūsiņš Riņķis arhitekta Harolda Kandera (1927–2004) vadībā.

Indra Grietēna izstrādājusi projektus dzīvojamās mazstāvu apbūves rindu mājām (Jelgava, 1977), piedalījusies konkursos: Latvijas Mākslas akadēmijas areāla rekonstrukcijas un piebūve (3. vieta, kopā ar arhitekti Veru Savisko, 1979), bij. Dobeles rajona kolhoza "Nākotne" administratīvā centra projektu konkurss (2.vieta, ar arhitektēm Veru Savisko, Ināru Akolovu (1943–2016)), bij. RAF tirdzniecības centra konkurss (Jelgava, 1984).

Arhitektei nozīmīga bija dalība Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra ēkas rekonstrukcijas projekta izstādē un realizācijā (1975–1995). Operas rekonstrukciju un paplašināšanu plānoja arhitekti Imants Jākobsons, Vera Savisko, Indra Grietēna un Juris Gertmanis, iekštelpu – restaurācijas projektu izstrādāja arhitekte Liesma Markova, mēbeles projektēja arhitekts Ivars Bumbiers (1932–2020), būvdarbus vadīja celtnieks – inženieris Eduards Raubiško.

Pie nozīmīgiem projektiem jāatzīmē Kultūras nama pārbūve Rūjienā un Jūrmalas pilsētas muzeja pārbūve (1996–2005). Vēlākos gados Indra Grietēna strādājusi Jura Ģertmaņa un Mārča Apsīša arhitektu birojos, kā arī bijusi ilggadēja Rīgas Domes Īpašuma departamenta Zemju plānošanas pārvaldes darbiniece, arhitekte (2000–2015). Indra Grietēna bija Latvijas Arhitektu savienības biedre kopš 1977. gada.

Atvadīšanās no arhitektes Indras Grietēnas notiks 31. martā pulksten 13.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.

Uz augšu
Back