Aktieris un režisors Mārtiņš Vilsons ir sava ceļa gājējs. Viens no populārākajiem latviešu aktieriem Krievijā līdzās Ivaram Kalniņam, viņš jau labu laiku atpakaļ “kā ar nazi” nogrieza savas radošās attiecības ar Krieviju. Aktieris, kurš ir dzimis Krievijā un kura ģimene cietusi no izsūtījuma, savu radošo karjeru būtībā sāka, pateicoties režisorei, Dailes teātra aktrisei Margai Teterei-Valdmanei. Tēvs astoņiem bērniem, Dailes teātra štata aktieris līdz 2011. gadam, principiāls uzskatos un nedaudz melanholisks. Tādu mēs sastopam arī mēs, TVNET, parunājot par dzīvi, aktiera profesiju un, protams, karu Ukrainā.
Vai esat sapratis, kas ir jūsu mērķi šajā dzīvē?
Pavisam vēl ne. Tādēļ jau es šķendējos, ka tā dzīve tik īsa. Es gan esmu daudz lietu mēģinājis un visu zinu. Tagad koncentrējos uz to, lai man pietiktu laika – dzīvot ar pilnu esību. Man apmēram ir skaidrs, kas ir jādara. Viena no lietām, un par to esmu pārliecinājies jau jaunībā – ka man ir sarežģīti būt teātrī. Tur mani noslogo ar lietām, kuru dēļ zaudē laiku. Jaunībā, ap gadiem 30-40, man šķita, ka vēl var bišķiņ paflederēt, bet pēc tam jāsaņemas.