Filmas sižets stāsta par Katrīnu (Iveta Pole), kas ir žurnāliste un pēta noslēpumainu organizāciju, kuru vada plašu popularitāti ieguvušais Meistars (Vilis Daudziņš). Kad Katrīna uzzina par shēmām, kas stāv aiz Meistara organizācijas - "Ūdens mājas", viņa nolemj to izmeklēt un informēt sabiedrību par patiesībā notiekošo, kas slēpjas aiz miljonu eiro vērtā Meistara projekta, kur cilvēki sevi attīra ar īpaši strukturēta ūdens spēku.

Intervija ar aktrisi Ivetu Poli par filmu "Ūdens garša":

Galvenajās lomās: Vilis Daudziņš, Iveta Pole, Andris Keišs, Jānis Skutelis, Gerds Lapoška, Alise Dzene, kas ir arī scenārija līdzautri.

"Filmas stāstam ir atsauces uz mūsdienām, mūsu laikiem, kad mēs redzam, ka ir iespējams nozombēt ne tikai nelielu sabiedrības daļu vai atsevišķus indivīdus, bet arī lielas cilvēku masas.

Filma izvirza jautājumu, cik ir svarīgi attīstīt, veicināt kritisko domāšanu, spēju individuāli domāt un pieņemt lēmumus. Jautājums rodas par manipulēšanas mehānismiem, kur un kā tie veidojas? Mēs redzam, ka tam kā instrumentam joprojām ir liels spēks. Es domāju, ka pašā pamatā tam ir patiesībā visnotaļ vienkārša cilvēciska vēlme gribēt dzīvot labi, būt labam cilvēkam, būt laimīgam. Un nereti šīs te sistēmas tev piedāvā atbildes uz būtiskiem jautājumiem par savu vietu šajā pasaulē, savu sūtību un nosacīti arī dzīves jēgu. Taču ir jābūt ļoti vērīgam un uzmanīgam, jo iekrist manipulatīvās lamatās ir vienkārši, ja zaudējam spēju domāt kritiski, apšaubīt, uzdot jautājumus, salīdzināt informāciju, tās avotus," stāsta aktrise Iveta Pole.

"Ūdens garša" līdzīgi kā režisora Matīsa Kažas 2020. gada filma "Kino un mēs" patiesībā varētu būt uzskatāms par hibrīdu starp kino un teātri.

"Arī "Ūdens garša" ir uzņemta vienā, nepārtrauktā kadrā. Arī šoreiz operators bija Aleksandrs Grebņevs, kuram tas bija nopietns fizisks un radošs pārbaudījums, jo filmā nav nevienas montāžas vietas, un viss, ko skatītāji skatīsies, notiek reāllaikā stundas un četrdesmit piecu minūšu garumā. Mēs nemānāmies ar kaut kādām slēptām montāžas vietām. Vairākas reizes filmēšana tika apturēta. Tikai pēdējā dienā uzņēmām dubli, kuru redzēsiet filmā "Ūdens garša"," stāsta Matīss Kaža.

"Ūdens garšas" teatralitāti pastiprina tas, ka darbs ir uzņemts acīmredzami nosacītā vidē. Ģertrūdes ielas teātrī un Nacionālajā Filmu skolā tapa 23 dekorācijas.

"Esmu pārliecināts, ka viena kadra filmas ir kaut kas īpašs, kaut kas, kas savā ziņā iet pretrunā ar kino, kas pēc savas būtības ir mānīšanās māksla. Katrs grupas dalībnieks ir līdzatbildīgs filmas tapšanā vienādā apmērā, nav svarīgi, kādu amatu viņš ieņem šajā projektā – jebkura kļūda var novest pie neizdošanās, tāpēc tas ir arī azarts, tā ir spēle uz izdzīvošanu, filmas izdzīvošanu," papildina operators Aleksandrs Grebņevs.

Filmas reklāmas rullītis.

"Filmā ir izmantotas vairākas modernisma kino raksturīgās iezīmes, piemēram, ceturtās sienas laušanu, kad aktieri skatās tieši kamerā un runā ar skatītāju," stāsta Matīss Kaža. "Mēs ejam vēl solīti tālāk - aktieri maina kameras filtrus. Aktieris burtiski pienāk pie kameras, noņem no tās stikla plāksnīti, un kadrā izmainās malu attiecības un bildes krāsas, tādējādi akcentējot to, ka katrai ainai un tēlam ir savs skatpunkts uz sižetā notiekošo."

Foto: Filmas "Ūdens garša" pirmizrāde.