Šobrīd filmas skatāma "LMT Viedtelevīzijā". 

Lai līdzjūtības vai izpratnes vārdā palīdzētu citam cilvēkam, bieži vien ir jāizdara tikai pavisam vienkāršas lietas, kas tomēr izrādās vai tikai šķiet neiedomājami grūtas. Filmas nosaukumā minētā mītiskā Hekabe, kuru savos monologos piesauc Šekspīra populārākais varonis Hamlets, ir sieviete, par kuru neviens neko nezina, gandrīz kā apzīmējums tiem, par kuriem mums nav nekādas daļas – kamēr nepienāk vajadzība iejusties, kas viņiem sāp.

Režisors Pēteris Krilovs stāsta: "Iesākot dokumentālās filmas "Hekabes jautājums" projektu, nenojautām, kurā virzienā tas augs, sazarosies un iegūs savu formu. Mūziķi Ilona un Rolands bija galvenais stumbrs, Ilonas neiedomājamais optimisms trieca šo personīgo stāstu uz priekšu arī negaidītos pagriezienos. Vāciete Hanuka pielika savu filmas stāsta daļu ar stipru un apjēgtu sociālas misijas apziņu, kuru vislabāk var saskatīt viņas zīmējumos, tekstos un ar prostitūciju saistītu sieviešu likteņos. Daiga Kažociņa kādreiz teātrī spēlēja Dostojevska tēlu – pazemoto prostitūtu Soņu, Kaspars Zvīgulis izrādē bija Raskoļņikovs, un viņi abi filmā pārņem aktieru stāstu par līdzjūtību iedomātam tēlam. Tas pats skan arī Hamleta jautājumā: " … kas viņam Hekabe un kas viņš tai?" Un tad filmas ideju ar profesionālu apjēgu un garīgās aprūpes pieredzi kopā savāc Dana Kalniņa-Zaķe. Viņa arī saka – līdzjūtības kustība cilvēku dvēselēs ir ļoti sens, grūts un no katru reizi no jauna darāms darbs."

Pieredzējušais režisors un pedagogs Pēteris Krilovs filmu veidojis kopā ar savu studenti Ivetu Budreviču, kura 2016. gadā absolvēja LKA Filmu režijas bakalaura programmu. Filmas operators ir Aigars Sērmukšs, komandā ir arī montāžas režisors Armands Začs, komponists Platons Buravickis, skaņu režisors Artis Dukaļskis un skaņu operators Arvīds Ceļmalis, datorgrafikas autors Oskars Lelis, filmas vizuālo tēlu papildina Hanukas Lorengelas zīmējumi un teksti.

Filma tapusi studijā VFS Films, finansējis Nacionālais Kino centrs, atbalsta LTV un LMT.

Foto: Ūdrītis priecē ar savu klātbūtni filmas "...es izaugu Kukaiņos" prezentācijā.

Filmas pirmizrāde tika organizēta kā īpašais seanss, kurā ar fonda "Līdzskaņa" starpniecību notika ziedojumu vākšana Ūdrīša zaļajai oāzei. Fonds atbalsta mūziķus, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu Latvijas kultūras dzīvē, bet šobrīd dažādu iemeslu dēļ vairs nevar aktīvi darboties mūzikas nozarē. Arī daļa no kinoteātra "Splendid Palace" kasē vai mājaslapā nopirkto pirmizrādes biļešu ieņēmumiem tika novirzīta ziedojuma mērķim. 

Atgādinām, ka 2016. gada 17. janvārī – dienu pirms Rolanda un Ilonas dēlam Bārtam apritēja pirmais mēnesis – Rolandu Ūdri notrieca automašīna Artilērijas ielas posmā starp Aleksandra Čaka un Krāsotāju ielu. Policijas ziņojumā bija teikts, ka viņu notriekusi "Subaru" markas automašīna. Mūziķi nogādāja slimnīcā ar ļoti smagām traumām – viņam bija lauztas abas kājas, nieres un liesas plīsums, lauztas ribas, saspiestas plaušas un smagas galvas traumas. No gūtajiem smadzeņu bojājumiem iestājās koma. Ārsti nedeva lielas cerības, brīdināja, ka viņš var neizdzīvot. Taču Ūdris nāca pie samaņas. 

Kādu laiku ģimene par mājām sauca Ventspili, kur ik dienas Rolands apmeklēja nodarbības pie fizioterapeita, logopēda un citiem speciālistiem, kuri darīja visu iespējamo, lai tautā iemīļotais mūziķis atlabtu.

Tomēr 2020. gada beigās Baložu-Ūdru ģimene no Ventspils, kur bija dzīvojuši pēdējos pāris gadus, pārcēlās uz Rīgu un nu atkal sevi sauc par rīdziniekiem.

Filmas reklāmas rullītis.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".