Latvija kultūras jomā ir pilnībā sarāvusi saites ar Krieviju

TVNET/LETA
Latvija kultūras jomā ir pilnībā sarāvusi saites ar Krieviju
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvija ir pilnībā pārtraukusi sadarbību ar Krieviju kultūras jomā, informēja Kultūras ministrijā (KM).

Sadarbību starp abām valstīm paredzēja 2002.gadā parakstītā Latvijas un Krievijas Kultūras ministrijas vienošanās. Latvijas kultūras un mantojuma iestādes ir apturējušas visa veida sadarbību un projektus ar Krievijas partneriem.

Baltijas asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas sēdē, kas notika 26.maijā un 27.maijā Viļņā, Lietuvā, KM pārstāvji informēja par paveikto mediju un informācijas telpas stiprināšanā, sadarbībā kultūrā un atbalsta sniegšanā Ukrainai kultūras kontekstā.

KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš skaidroja, ka Latvijas kultūras nozare, pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskais sektors atbalsta un solidarizējas ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem.

Pēdējo trīs mēnešu laikā, iesaistoties vairākām kultūras nozarēm, ir īstenotas daudzas iniciatīvas. Ukrainas atbalstam rīkoti kultūras pasākumi, sniegts atbalsts Ukrainas arhīvu, muzeju un bibliotēku kolekciju glābšanā, apkopotas vakances kultūras jomā, ko iespējams piedāvāt Ukrainas cilvēkiem Latvijā, piešķirts finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju latviešu valodas mācībām.

Tāpat Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā piedāvāts bezmaksas muzeju apmeklējums, pilnveidoti normatīvie akti, lai Latvijā nonākušie Ukrainas bērni varētu turpināt iepriekš uzsāktu profesionālās vidējās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības ieguvi, īpaša uzmanība pievērsta Ukrainas kultūras iepazīšanas veicināšanai Latvijā.

Kultūras ministrs un kultūras organizāciju vadītāji ir pievienojušies starptautiskām deklarācijām, paziņojumiem un aicinājumiem solidarizēties un atbalstīt Ukrainu un tās tautu saistībā ar neprovocēto un nepamatoto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu.

Sarunu daļā, kas tika veltīta Covid-19 pandēmijas ietekmei uz kultūras nozari, Zariņš informēja, ka pandēmijas laikā tika nodrošināts valsts atbalsts kultūras organizāciju darbības nepārtrauktībai un epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešanai.

Īstenotas vairākas atbalsta programmas kultūras jomu pārstāvjiem, gan kultūras organizācijām, gan radošajām personām, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi un palīdzētu ne tikai pārvarēt krīzi, bet arī radīt jaunu piedāvājumu. Īstenotas arī vairākas nozīmīgas mērķprogrammas, piemēram, muzeju un bibliotēku krājumu papildināšanai, kultūras pieminekļu atjaunošanai un vizuālās mākslas plašākai pieejamībai pilsētvidē.

Informējot par pasākumiem Baltijas valstu mediju un informācijas telpas stiprināšanā, KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs uzsvēra, ka šajā laikā ir sevišķi būtiski veicināt uzticamu, objektīvu un neatkarīgu mediju vidi, kas ikvienam iedzīvotājam dotu iespēju uzzināt par notiekošo un solidarizēties ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem.

Lai novērstu naida kurināšanu un Krievijas veidotās kara propagandas ierobežošanu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu uz laiku ierobežot piekļuvi vairākām Krievijas un Baltkrievijas televīzijas programmām Latvijas teritorijā.

NEPLP arī ierobežojusi piekļuvi Latvijas teritorijā vairākām tīmekļa vietnēm, kuras bijušas saistītas ar sankcijām pakļautajām "Russia Today" un "Sputnik", kā arī tīmekļa vietnēm, kurās izvietotais saturs rada vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Latvija turpina īstenot aizvien jaunus pasākumus mediju jomā: ierobežot Krievijas propagandas kanālu izplatību, bezmaksas apraidē visā Latvijā pārraidīt Ukrainas televīzijas kanālu "Ukraina24", sabiedriskajā radio (LR4) raidīt ziņas, kā arī vakara pasakas bērniem ukraiņu valodā.

Vairākas Latvijas nevalstiskās organizācijas ir vienojušās izveidot virtuālu koordinācijas rīku žurnālistiem, kuri strādā sarežģītos apstākļos savās mītnes zemēs, un tiem, kas ir bijuši spiesti emigrēt represiju dēļ.

Tāpat tikšanās laikā tika pārrunātas Baltijas valstu aktivitātes dezinformācijas apkarošanā. Apzinoties, ka Krievija iegulda lielus finanšu līdzekļus mērķētās propagandas radio, televīzijas saturā, tīmekļvietnēs un sabiedrības viedokļa ietekmētāju darbībā, Latvijas un visu triju Baltijas valstu kopīgai atbildei ir jābūt mediju vides stiprināšanā, nodrošinot interesantu, kvalitatīvu, pieejamu un izglītojošu saturu sabiedrībai.

Tāpēc ik gadu tiek īstenots atbalsts kvalitatīvai žurnālistikai Mediju atbalsta fonda ietvaros, kā arī nodrošināti citi mediju atbalsta veidi, piemēram, samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme presei un digitālajiem medijiem, un sniegts atbalsts abonēto preses izdevumu piegāžu nodrošināšanai visā valsts teritorijā.

Sadarbībā ar Baltijas Mediju izcilības centru tiešsaistē notikusi medijpratības veicinātāju partneru sanāksme un nākamā paredzēta jau drīzumā. 2021.gada novembrī ar KM atbalstu norisinājies Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centra medijpratības vebinārs, ko noklausījās vairāk nekā 800 bibliotekāri no publiskajām, skolu, akadēmiskajām, koledžu bibliotēkām, kā arī LNB.

Arī turpmāk Latvija dezinformācijas mazināšanas nolūkā plāno cieši sadarboties Baltijas un starptautiskā mērogā. Laikā, kad Baltijas valstu mediju un informācijas telpu apdraud dezinformācija, liela nozīme ir kopīgiem pasākumiem ar mērķi stiprināt informatīvo vidi.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu