Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Pēc rekonstrukcijas durvis vēris Okupācijas muzejs

Jaunā ekspozīcija Latvijas Okupācijas muzeja atjaunotajā ēkā.
Jaunā ekspozīcija Latvijas Okupācijas muzeja atjaunotajā ēkā. Foto: Edijs Pālens/LETA

Latviešu tautas atmiņā, apziņā un zemapziņā ir palikušas okupācijas ēnas, atklājot Latvijas Okupācijas muzeja jauno ekspozīciju, akcentēja ilggadējais Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis un muzeja jaunās ēkas projekta vadītājs Valters Nollendorfs.

Viņš norādīja, ka mums ir sava zeme un valsts. Mēs esam suverēna nācija uz savu senču zemes. Tāpat mēs apzināmies, kāda vērtība ir sava valsts un cik apdraudēta ir nācija, kuras zemē valda svešas varas. Nollendorfs uzsvēra, ka mums ir arī muzejs, kas pašiem un pasaulei to visu stāsta un apliecina, kas glabā tautas atmiņu par svešu okupācijas varu nodarījumiem, piemin svešu okupācijas varu upurus, un atgādina par svešu okupācijas varu noziegumiem, kuriem nav un nekad nebūs noilguma.

"Mums ir jauna ekspozīcija, kas to visu parāda kā uz delnas. To atveram laikā, kad mūsu vēsturiskais stāsts netālajā kaimiņvalstī šķiet atkārtojamies ar nepiedzīvotu brutalitāti un nesis neslēptu nodomu iznīcināt ne tikai Ukrainas valsti, bet arī ukraiņu tautu. Zinot, kas ik dienas atklājas un atkārtojas Ukrainā, mēs jaunajā ekspozīcijā jutīsimies kā sagrozītā pagātnes spogulī, kurā līdzīgi notikumi parādās citādās kopsakarībās, bet pēc būtības tie paši," sacīja muzeja jaunās ēkas projekta vadītājs.

Pēc viņa paustā, ekspozīcijā pagātne apliecina tagadni un tagadne apstiprina pagātni. To pagātni, ko Rietumos aiz "dzelzs priekškara" daudzi neredzēja, kurai negribēja ticēt un kuru ar nolūku aizmigloja un sagrozīja padomju un vēl arvien Krievijas dezinformatīvais aparāts, kas radīja un turpina izplatīt melīgus mītus par savu kaimiņu fašismu un nacismu.

Nollendorfs norādīja, ka mūsu sagrozīto vēsturi skaļā balsī stāstīja citi, jo mūsu balsis bija par vāju, taču tagad "varam to stāstīt ar dubultu pārliecību un pamatojumu, un varam sagaidīt, ka beidzot mūs uzklausīs". Viņš uzsvēra, ka ieeja ekspozīcijā ir kā ieeja režģotā labirintā, kā cietumā - no neatkarības gaismas var nonākt okupācijas tumsā, kur nav vairs savas valsts, kas tautu un tās pilsoņus varētu pasargāt, kur tie pakļauti trim okupācijām, brutālam karam, nežēlīgu režīmu patvaļai un eksistenciālām izvēlēm starp diviem absolūtiem ļaunumiem.

Pēc viņa paustā, ekspozīcijā tas viss divu totalitāru despotu uzpildījumā ir uzskatāmi acu priekšā.

"Apzināta un ciniska starptautisko norunu, līgumu un konvenciju pārkāpšana un laušana. Atklāta maldināšana, melošana, draudēšana un ultimātu izteikšanu. Militāra okupācija, valsts noārdīšana, varas pārņemšana un aneksija viltus demokrātijas aizsegā. Aptveroša slepeno dienestu pārraudzība un kontrole, un patvaļa. Cilvēktiesību apspiešana un kriminālvajāšana, tautas pazemošana, valodas un kultūras noniecināšana, pakļaušana etniskai tīrīšanai, garīgai un fiziskai iznīcināšanai," pauda ilggadējais Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis.

Viņš atzīmēja, ka ekspozīcijā redzama ētikas normu nojaukšana, okupantu izraisītā cilvēku pakļaušana savai gribai, iesaukšanas savās armijās. Ekspozīcija runā arī par nodevību un kolaborāciju, slepkavībām, holokausta masu kapiem, deportācijām un nokāpšana ellē - Gulagā.

"Cauri šim tumsas un šausmu labirintam vada tikai gaismas pavediens, kurā savijušās atmiņa un ticība. Atmiņa par zaudēto valsti, par izvaroto zemi un izmocīto tautu. Un ticība savai valstij un savas tautas nākotnei savā zemē. Te ir izmisīga cīņa par valsts neatkarību un gara ieročiem apliecināta cilvēka cieņa un tiesības būt brīvam savā valstī," sacīja Nollendorfs.

Viņa ieskatā, mūsu tautas stāsts ir neskaitāmu tautas locekļu stāstu summa, kas atklāti un slēpti piemiņas lietās, dokumentos un cilvēku stāstos, kur pavīd gan sarkanbaltsarkanās Latvijas karoga krāsas, Latvijas valsts himna kā apliecinājums un kā klusa lūgšana, gan Brīvības piemineklis kā neatkarības simbols, ko okupantu varas neuzdrošinājās nojaukt.

"Bez šīs pārliecības un ticības, bez šīs valsts gribas nebūtu ne Trešās atmodas, ne Dziesmotās revolūcijas, ne valsts augšāmcelšanās. Tā mēs nonākam atkal gaismā, bet mums priekšā vēl grūts ceļš. Okupācijas varas ir atstājušas postu un dziļas rētas gan tautā, gan zemē. Tās mums nav atstājušas ne materiālas vērtības, ne zināšanas, ne prasmes no jauna celt savu valsti. Tas viss bija jāizdara mums pašiem," teica muzeja jaunās ēkas projekta vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka tagad beidzot esam bijuši ilgāk brīvi nekā nebrīvi. Nav vairs Ādolfa Hitlera, nav Josifa Staļina, ir viens pats Vladimirs Putins, kas ar Hitlera metodēm grib atkarot Staļina impēriju un vēl daudz vairāk. Nollendorfs norādīja, ka šajā brīdī Ukraina karo arī par mums, par mūsu vēsturi un par pasaules sirdsapziņu.

Ilggadējais Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis skaidroja, ka šī ir trešā jaunās ekspozīcijas versija, kas tapusi kopš 2006.gada, gaidot uz arhitekta Gunāra Birkerta nama celšanu. Pēc viņa paustā, muzeja sākumā tam dotais uzdevums, saturs un stāsts pamatā nav mainījies, bet papildināts ar daudziem jauniem eksponātiem un jauniem vēstures pētījumiem, atziņām.

Nollendorfs sacīja, ka jauno ekspozīciju veidojuši Okupācijas muzeja vēsturnieki, cieši sadarbojoties ar dizaina studiju "H2E", kuras koncepcija ar nosaukumu "Gaismas ceļš" uzvarēja atklātā konkursā un kuru apstiprināja Okupācijas muzeja biedrības biedri.

"Ekspozīcija tagad ir gatava pirmajiem goda viesiem. Ekspozīcija apmeklētājus uzrunā un okupācijas skaidro ar mūsdienīgiem līdzekļiem, bet visam pamatā ir Birkerta vienkāršā tumsas un gaismas metafora, kas ir visās pasaules tautās pazīstams un saprotams simbols, arhetips. Tās saistību ar Latvijas valsts un tautas, zemes likteņiem ir pašsaprotama un ir pašsaprotama tautas griba būt brīvai un suverēnai savā zemē un savā valstī," pauda Nollendorfs.

TVNET jau rakstīja, ka ekspozīcijas tapšanā vairāk nekā divarpus gadu laikā ir ieguldīts liels darbs - tūkstošiem stundu ir pavadīts runājot, skicējot, zīmējot, rasējot, veidojot šo 867 kvadrātmetru ekspozīciju, kurā ir 106 īpaši dizainētas vitrīnas, 70 kvadrātmetru stikla, 570 kvadrātmetru sienu platības, 15 videoprojekcijas un 19 displeji ar liecībām, informāciju.

Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, dibināts 1993.gadā. To uztur un pārvalda sabiedriskā labuma organizācija "Latvijas Okupācijas muzeja biedrība". Muzeja darbības mērķis ir veicināt faktos balstītu vēstures izpratni, iepazīstinot apmeklētājus ar okupācijas laiku, tā priekšvēsturi, notikumiem un sekām. Muzejs galvenokārt tiek uzturēts no ziedojumiem.

Nepalaid garām!

Uz augšu