Nollendorfs norādīja, ka mūsu sagrozīto vēsturi skaļā balsī stāstīja citi, jo mūsu balsis bija par vāju, taču tagad "varam to stāstīt ar dubultu pārliecību un pamatojumu, un varam sagaidīt, ka beidzot mūs uzklausīs". Viņš uzsvēra, ka ieeja ekspozīcijā ir kā ieeja režģotā labirintā, kā cietumā - no neatkarības gaismas var nonākt okupācijas tumsā, kur nav vairs savas valsts, kas tautu un tās pilsoņus varētu pasargāt, kur tie pakļauti trim okupācijām, brutālam karam, nežēlīgu režīmu patvaļai un eksistenciālām izvēlēm starp diviem absolūtiem ļaunumiem.
Pēc viņa paustā, ekspozīcijā tas viss divu totalitāru despotu uzpildījumā ir uzskatāmi acu priekšā.
"Apzināta un ciniska starptautisko norunu, līgumu un konvenciju pārkāpšana un laušana. Atklāta maldināšana, melošana, draudēšana un ultimātu izteikšanu. Militāra okupācija, valsts noārdīšana, varas pārņemšana un aneksija viltus demokrātijas aizsegā. Aptveroša slepeno dienestu pārraudzība un kontrole, un patvaļa. Cilvēktiesību apspiešana un kriminālvajāšana, tautas pazemošana, valodas un kultūras noniecināšana, pakļaušana etniskai tīrīšanai, garīgai un fiziskai iznīcināšanai," pauda ilggadējais Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis.
Viņš atzīmēja, ka ekspozīcijā redzama ētikas normu nojaukšana, okupantu izraisītā cilvēku pakļaušana savai gribai, iesaukšanas savās armijās. Ekspozīcija runā arī par nodevību un kolaborāciju, slepkavībām, holokausta masu kapiem, deportācijām un nokāpšana ellē - Gulagā.
"Cauri šim tumsas un šausmu labirintam vada tikai gaismas pavediens, kurā savijušās atmiņa un ticība. Atmiņa par zaudēto valsti, par izvaroto zemi un izmocīto tautu. Un ticība savai valstij un savas tautas nākotnei savā zemē. Te ir izmisīga cīņa par valsts neatkarību un gara ieročiem apliecināta cilvēka cieņa un tiesības būt brīvam savā valstī," sacīja Nollendorfs.